Ja jāizvēlas viena no divām iespējām – ēst vai neēst gaļu –, latvieti drīzāk varētu saukt par gaļēdāju. Pēdējos gados gaļas patēriņš katru gadu audzis. Pat pērn, kad Covid-19 pandēmijas ietekmē gaļas ražošanas apjomi Latvijā nedaudz saruka, lietojām gaļu vairāk nekā 2019. gadā.
Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis sacīja:
"Gaļa ir palikusi gandrīz vienā cenā ar maizi, un pat gaļa aizstāj maizi. Droši vien tāpēc, ka gaļa ir tik lēta, patērētājs arī nenovērtē, no kurienes tā ir nākusi, vai tas gaļas izstrādājums, varētu pat teikt. Patērētājs neaizdomājas, kāpēc tā ir tik lēta."
Latvijā gaļa šobrīd vairāk tiek ražotā ekstensīvā veidā, kas ir videi un patērētājam labāk, skaidroja Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs. Tas nozīmē, ka lopi barojas ganībās, dzīvnieku blīvums saimniecībā nav pārāk liels un gaļas kvalitāte ir augstāka. Tomēr pasaulē izteiktāka ir intensīva gaļas ražošana, kas kļūst aktuāla arī pie mums, jo šādā veidā ražota gaļa ir lētāka.
Norkārklis norādīja: "Ir modelis tāds, ka gaļu ražo bez zemes, ka lopiem ganības nav pieejamas, visa barība tiek ievesta, importēta no ārzemēm, soja no tālām zemēm vesta, tad šāda ražošana nav laba, bet Latvijā diemžēl patērētājam tāda izvēle apskatīties, no kurienes un kā tā gaļa tikusi ražota, nav dota. Ieejot veikalā, nopērkot gaļu vai gaļas izstrādājumu, jums būs ļoti grūti marķējumā atrast, no kurienes un kādā veidā tas dzīvnieks, lops ir audzēts."
Pārbaudi savas zināšanas
Projekta «Būris» tests: Ko tu zini par veģetāriešu, vegānu un gaļēdāju tematu?
Gaļa, kas ražota videi draudzīgākā veidā, protams, ir dārgāka. Un Latvijas cilvēkiem lielā mērā tieši cena ir noteicošais aspekts, pēc kā tiek izvēlēta pārtika. Tomēr dārgāka gaļa nozīmē veselīgāku izvēli.
Eiropas Parlamenta deputāte no Nīderlandes Estere de Lange norādīja: "Šāda gaļa patiešām ir dārgāka, tāpēc cilvēki to patērē retāk. Bet, kad ēd, tad pavisam noteikti zina, ka tā ir ražota pareizā, taisnīgā veidā un lauksaimnieks saņem taisnīgu ienākumu daļu. Tā ir šī pāreja, kas mums ir jānodrošina – pāreja uz ilgtspējīgāku lauksaimniecību, bet tas ir jāpaveic tā, ka lauksaimnieki par savu darbu saņem vairāk."
Eiropas ''Zaļā kursa'' ietvaros paredzēts līdz 2030. gadam pārtikas ražošanā samazināt pesticīdu lietošanu uz pusi, kā arī palielināt bioloģiskajai lauksaimniecībai atvēlēto zemes platību, samazināt izmestās pārtikas apjomu un sekmēt dzīvnieku labturību.
"Būris". Gaļēdāji un vegāni
KONTEKSTS:
LTV digitālā satura projekts "Būris" ir vieta, kur atklāti diskutēt un cieņpilni ieklausīties jautājumos, kas nereti šķeļ sabiedrību un raisa neizpratni – ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs. Skarba pieredze un emocionāli līdzcilvēku dzīvesstāsti, asas diskusijas ar citādi domājošiem, ekspertu viedokļi, Eiropas Parlamenta kompetence un citu ES dalībvalstu lēmumi – to visu atradīsi "Būrī".
