Jebkurā sabiedrībā ir gan nabagie, gan bagātie, taču plaisa starp šīm grupām Latvijā ir viena no lielākajām. Tagad budžeta veidošanā iesaistītie politiķi steidz apgalvot, ka nākamā gada budžets ir šīs nevienlīdzības mazināšanas budžets un trūcīgajiem dzīve būs labāka.
Saeimas budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") uzskaita - minimālās algas palielināšana, ar nodokli neapliekamā minimuma palielināšana un diferencētais neatliekamais minimums. Tādējādi mēneša griezumā minimālās algas saņēmējs pēc nodokļu nomaksas saņems par deviņiem eiro vairāk, bet gada beigās, iesniedzot deklarāciju, vēl 96 eiro. Vidējās algas saņēmējam mēneša griezumā saņems papildus divus eiro, bet gada beigās varēs saņemt 31 eiro.
Tiesa, vērtējot arī gaidāmo izdevumu pieaugumu, atklājas, ka būs arī vairāk jāizdod, piemēram, par īri, jo apsaimniekošanas maksai piemēros pievienotās vērtības nodokli (PVN).
"Taisnība, jā. Mums nav alternatīvas PVN māju apsaimniekošanai, jo tās ir Eiropas Savienības prasības - tādā gadījumā būs pārkāpums un soda nauda. Bet te man jāsaka, ka ar PVN tiks aplikta tikai apsaimniekošanas sadaļa. Tātad - nevis viss rēķins, ko iedzīvotāji saņems, bet tikai viena sadaļa, kas ir apsaimniekošana," skaidro Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.
Aprēķini gan parāda, ka arī tikai šīs sadaļas sadārdzināšanās var nodzēst papildu iedoto. Piemēram, 50 kvadrātmetru dzīvoklim, kura apsaimniekošanas maksa ir 50 centi par kvadrātmetru, apsaimniekošanas izdevumi pieaugs par gandrīz pieciem eiro. Ja tādā dzīvoklī dzīvo minimālās algas saņēmējs, pāri no papildu ienākumiem konkrētajā mēnesī paliks vairs tikai četri eiro. Vidējo algu saņēmējiem mēneša izdevumi par trim eiro samazināsies, un to nekompensēs arī gada beigās saņemtā nodokļu pārmaksa.
Akcīzes nodokļa dēļ nedaudz, par vienu līdz trīs centiem litrā, pieaugs arī degvielas cena. Bet, ja ģimene iecienījusi, piemēram, kultūras pasākumus, arī to biļešu cenas PVN dēļ pieaugs par 21 procentu.
To, ka, lai arī pozitīvie budžeta pasākumi ir vērsti uz trūcīgo sabiedrības daļu, situācijas uzlabošanās būs ilgāka laika jautājums, atzīst arī personīgo finanšu eksperte.
"Principā līdz 2020.gadam būs tāds kā adaptēšanās periods, pārejas laiks, jo pastāv bažas, ka daļa cilvēku varētu nepārvarēt šīs administratīvās barjeras un varētu deklarāciju vienkārši neiesniegt. Saprotot, ka tas viņiem ir vai nu pārāk sarežģīti, vai ir pārāk liela ķēpa, viņi vienkārši to neizdarīs un viņiem pārmaksāto nodokļa daļu varētu arī neatmaksāt," pauž "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Līdzšinējā pieredze parādījusi, ka arī minimālās algas palielināšana cerēto efektu nedod, jo lielākas algas vietā darba devēji saviem darbiniekiem vienkārši samazina slodzes. Kārlis Šadurkis gan norāda, ka šoreiz par to ir padomāts: "Šeit mums ir atsvara mehānisms, jo ir izstrādāta koncepcija par tām sociālajām iemaksām, kas atbilsts vismaz minimālajai algai. Tātad - neatkarīgi no tā, vai ir 0,8 slodze vai 0,7 slodzi, sociālās iemaksas būs jāsamaksā par pilnas slodzes darbu. Tas būs viens tāds kompensējošs mehānisms, kas darba devēju nemudinās veikt šo negodprātīgu manevru."
Šadurkis arī atklāja, ka pagaidām nav garantijas arī par neapliekamā minimuma palielināšanu, jo uz budžeta otro lasījumu varētu parādīties priekšlikums tā vietā palielināt neapliekamo minimumu par apgādība esošiem bērniem. Tādā gadījumā tie būtu 30 eiro.
