ĪSUMĀ:
- Pēc 2018. gada nodokļu reformas izpētes FDP secinājusi, ka tā bijusi ar pozitīvu efektu.
- FDP sniegs valdībai sava veida ceļakarti jeb četrus ieteikumus nākamajai nodokļu reformai.
- Starp ieteikumiem – vērtēt visus nodokļu atvieglojumus un atcelt neefektīvus atvieglojumus.
- Tāpat FDP uzskata, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms jālikvidē vai pamatīgi jāreformē.
- Koalīcijas partijas konkrēti par mikrouzņēmumu nodokļa režīma likvidēšanu vai pārveidi nerunā.
- Varas partijas sola ieviest taisnīgumu strādājošo vidū; diskusijas par izmaiņām nebūs vieglas.
Fiskālās disciplīnas padome
Tā ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota, lai uzraudzītu Fiskālās disciplīnas likuma ievērošanu. Padome darbu uzsākusi 2014.gada janvārī.
FDP, lai arī atrodas vienā ēkā ar Finanšu ministriju (FM), ir neatkarīga institūcija, kas pēc būtības pēta, vai valsts netērē vairāk, nekā nopelna. Un padome ir izanalizējusi arī iepriekšējās valdības veikto nodokļu reformu, lēšot, ka reformas rezultātā budžetā netika iekasēti 245 miljoni eiro 2018. gadā un gandrīz 400 miljoni eiro 2019. gadā, kas ir attiecīgi 0,8% un 1,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
FDP secinājusi, ka par spīti faktam, ka nodokļu ieņēmumi samazinājušies, kopumā nodokļu reforma bijusi ar pozitīvu efektu.
"Katrs jau vērtē nodokļa sistēmu pēc saviem ieskatiem. Laikam vislabākais ir vispār nodokļus nemaksāt, bet diemžēl tādā gadījumā nebūs arī budžeta. Uzņēmēji noteikti grib, lai būtu pēc iespējas zemāki nodokļi, un iedzīvotāji arī negrib daudz maksāt. Diemžēl tas tā nenotiek, jo mēs ne vienmēr novērtējam visu to, ko saņemam no valsts budžeta," uzsvēra FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Četri ieteikumi valdībai nākamajai reformai
FDP četri ieteikumi ir šādi: pirmkārt, panākt kopējo nodokļu pieaugumu vismaz līdz 33%-35% no IKP, jo patlaban no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa šajā ziņā atpaliekam par aptuveni 10%
Otrkārt, nepieciešams samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, īpaši zemu ienākumu saņēmējiem, lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību. Pēc "Eurostat" 2018. gada datiem Latvijā 23% iedzīvotāji pakļauti nabadzības riskam, un tas ir ievērojami augstāk nekā ES vidēji.
Treškārt, nepieciešams izvērtēt visus nodokļu atvieglojumus, atcelt neefektīvus atvieglojumus un neieviest jaunus. Saskaņā ar 2017. gada datiem nodokļu atvieglojumi veidoja 2,5 miljardus eiro jeb teju 10% no IKP.
"Skaitļi satriecoši. Milzīga rezerve, ja valdība vēlas palielināt ieņēmumus, neceļot vai neaiztiekot nodokļu likmes," teica FDP vadītāja.
Jautāta par virzieniem, kur būtu jāskatās uz atvieglojumiem, Šteinbuka sacīja: "Nē, mēs negribam dot konkrētu piedāvājumu."
Jau konkrētāk padome runāja par mikrouzņēmumu nodokļu režīmu, aicinot to, ja ne likvidēt, tad pamatīgi reformēt.
"Tad, kad tā sistēma tika radīta, noteikti tam bija savs pamatojums, un arī ļoti daudzi uzņēmumi var eksistēt tikai tāpēc, ka ir tāds labvēlīgs režīms, bet ir arī citi uzņēmumi, kas izmanto labvēlīgo režīmu, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas," teica Šteinbuka, norādot, ka šis režīms kropļo konkurenci un veicina sociālo neaizsargātību.
Valdība sola taisnīgumu strādājošo vidū
Koalīcijas partijas konkrēti par mikrouzņēmumu nodokļa režīma likvidēšanu vai pārveidi nerunā, bet sola ieviest taisnīgumu strādājošo vidū. "Lai nav, ka viena veida darbība ir aplikta ar lielāku nodokli, un cita veida līdzīga darbība, jo tā juridiski skaitās citādi, būtu krietni atvieglota," sacīja premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
Tiesa, jau tagad skaidrs, ka diskusijas par izmaiņām nodokļos koalīcijai nebūs vieglas.
"Pagaidām partijām daudzos jautājumos atšķiras viedokļi, es negribētu šobrīd konfrontēt, kur tie atšķiras," atzina tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija).
Pagājušajā nedēļā ziņu aģentūras LETA publiskotajā ministriju sākotnējā piedāvājumā nodokļu reformai redzami plāni ne vairāk iekasēt, bet tērēt. Piemēram, celt diferencēto neapliekamo minimumu, kas valstij varētu izmaksāt no nepilniem 40 līdz pat 150 miljoniem eiro; mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, kam būtu vēl lielāka negatīvā ietekme uz budžetu – no 200 līdz teju 500 miljoniem eiro; un arī plāni celt pabalstus par bērniem, kas valstij varētu izmaksāt līdz nepilniem 100 miljoniem eiro.
FM piedāvājums nodokļu reformai gaidāms nākamnedēļ.
Analītiķis: iepriekšējā reformā vairāk plusu
FDP analītiķis un pētījuma autors Normunds Malnačs skaidroja, ka 2018. gada nodokļu reformā ir vairāk plusu nekā mīnusu, tomēr daži trūkumi ir.
"Lielākais mīnuss ir nodokļu ieņēmumu sarukums. Es ar vienkāršām statistikas metodēm aprēķināju, ka
zaudējumi divos gados ir pusmiljards eiro. Tā ir milzīga nauda. Liela daļa no tās naudas pēc būtības "sēž" uzņēmumos. To bilancēs.
Viņi jau mūžīgi tā nesēdēs. Viņiem ar to naudu kaut kas būs jādara. Tā ka tas ir liels mīnuss.”
Kopumā eksperts 2018. gada nodokļu reformu vērtē kā izdevušos. Arī nodokļu plaisa nabadzīgākajiem iedzīvotājiem samazinājusies. Daudz straujāk palielināts iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums, ieviesti progresivitātes elementi.
"Es jau lielāku uzmanību pievērstu tam, ka neatkarīgs novērtējums no "Tax Foundation", kas ir prestiža, neatkarīga organizācija, novērtēja mūsu nodokļu sistēmu kā trešo labāko pasaulē. Priekš uzņēmējiem viņi to uzskata kā labāko uz pasaules. Es teiktu, ka ir ļoti daudz pozitīva efekta, izņemot to, ka ir mazāk nodokļu [ieņēmumu]. Tie iekasējas vairāk, bet nodokļi iekasētos vēl vairāk, ja nebūtu veikta reforma," sacīja Malnačs.
Par spīti augstajam novērtējumam, Malnačs teica, ka Latvijai attīstības potenciāls vēl ir ēnu ekonomikas mazināšana. Šādi varētu iegūt papildu ienākumus valsts makam bez nodokļu celšanas.
KONTEKSTS:
Nodokļu reforma atbalstīta 2017. gada jūlija beigās, bet stājās spēkā ar 2018. gada sākumu. Tostarp tika ieviests progresīvs IIN, noteiktas lielākas sociālās iemaksas, paredzēts jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms un cits. Tā laika finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka reformai ir trīs mērķi – mazināt ienākumu nevienlīdzību, stiprināt uzņēmēju konkurētspēju un gūt papildu ieņēmumus valsts budžetā.
