Tā ceturtdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, premjeri Laimdotu Straujumu („Vienotība”) un Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs ("Vienotība").
Paredzēts, ka FM varētu veidot darba grupu, kas pētīs, kuru ministriju tēriņus varētu samazināt par 1%, kuru par 3%, bet kuru pat par 5%. Iespējams, ka tēriņi tiks mazināti, nepērkot jaunas mašīnas vai datorus.
Četras ministrijas gan būs izņēmumi un to izdevumi netiks samazināti – proti, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Veselības ministrijas, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas savus izdevumus nemazinās, jo to vadītās nozares ir atzītas par prioritārām.
Latvijas Bankas vadītājs Rimšēvičs skaidroja, ka pēdējos gados valsts parāds ir pieaudzis no 1,5 miljardiem eiro līdz 9,5 miljardiem eiro, tāpēc valsts līdzekļi ir jātaupa.
Jau vēstīts, ka finanšu ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") šonedēļ valdības sēdē norādīja, ka Latvija strauji tuvojas tam, ka Eiropas Komisija ierosinās pārkāpumu procedūru pret mūsu valsti saistībā ar plānotā budžeta deficīta pārsniegšanu. Uz šo risku ministrs norādīja, komentējot ministru lūgumus - ļaut virknei uzņēmumu nemaksāt dividendes valsts budžetā. Viņaprāt, pašreizējos apstākļos neesot attaisnoti vairāku ministriju ierosinājumi – ļaut savā pārziņā esošiem uzņēmumiem nedalīties ar peļņu un nemaksāt dividendes budžetā.
Valsts budžeta ieņēmumi atpaliek no plāna vairāk nekā par 35 miljoniem eiro un drīz var tikt pārsniegts limits budžeta deficītam, brīdināja ministrs.
Valdība otrdien, 11.augustā, sāka darbu pie nākamā gada budžeta izstrādes, apstiprinot prognozes nākamajam gadam - budžeta deficīts nākamgad tāpat kā šogad plānots 1% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), inflācija – 2%, bet IKP pieaugums – 3%.
Latvijas IKP izaugsme atbilstoši prognozēm 2015. gadā būs 2,1%, 2016. gadā - 3%, bet 2017. un 2018. gadā Latvijas ekonomikas izaugsmes temps paātrināsies līdz 3,6% gadā.
