Grozījumus likumā atbalstīja 65 Saeimas deputāti, bet pret tiem balsoja 14 parlamentārieši.
Grozījumi mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmā strādājošajiem uzņēmumiem paredz arī saglabāt vienotu nodokļa likmi 15% apmērā no apgrozījuma. Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcija gan rosināja samazināt likmi līdz 12%, taču šis priekšlikums neguva Saeimas vairākuma atbalstu.
Vēl Saeima ar grozījumiem likumā noteica, ka mikrouzņēmuma darbinieks no 2019.gada 1.janvāra drīkstēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā.
LRA Saeimas frakcija lūdza šo ierobežojumu izslēgt no likuma grozījumiem, taču arī šis priekšlikums Saeimas vairākuma atbalstu neguva.
Tāpat likuma grozījumos noteikta maksimālā darba alga līdz 720 eiro mēnesī vienam darbiniekam, vēsta LETA. Iepriekš gan Ekonomikas ministrija rosināja maksimālo darba algu palielināt līdz 900 eiro mēnesī, kas būtu samērīgi ar vidējo darba algu valstī un tās gaidāmo pieaugumu, taču valdība iepriekš lēma to nemainīt.
Tāpat noteikts, ka tiem darbiniekiem, kuru kopējie ienākumi no mikrouzņēmumiem pārsniegs 10 800 eiro gadā, nodokļi būs jāmaksā vispārējā kārtībā.
Vēl paredzēts, ka no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja valsts budžetā iemaksātā nodokļa 80% jānovirza valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Pašlaik šim mērķim jānovirza 65%.
Jau ziņots, ka pērn beigās nolemts mikrouzņēmumu nodokļa likmi paaugstināt no iepriekšējiem 9% līdz 15% no apgrozījuma. Iepriekš bija plānots, ka mikrouzņēmuma nodokļa režīms darbotos tikai līdz 2019. gadam, taču vēlāk no šī termiņa atteicās.
Finanšu ministrija pavasarī pieteiktajā nodokļu reformā arī piedāvāja saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, samazinot mikrouzņēmuma pieļaujamo apgrozījumu no līdzšinējiem 100 000 eiro līdz 40 000 eiro gadā.
