Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijas būvniecības nozarē sasniedz pat 40%, un galvenokārt tās ir aplokšņu algas. Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un atjaunotu nozares prestižu, būvnieki otrdien, 31.maijā, parakstīja sadarbības memorandu ar valdību un mēģinās pirmie Latvijā noslēgt ģenerālvienošanos par minimālajām algām.
Būvniecības nozare augstā ēnu ekonomikas īpatsvara dēļ ir zaudējusi prestižu, to otrdien uzsvēra ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”). Nesen veiktais Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījums liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms nozarē ir 40% – ievērojami lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā.
Lai to mazinātu, būvnieki kopā ar valdības pārstāvjiem otrdien, 31.maijā, parakstīja īpašu sadarbības memorandu, kas paredz apkarot aplokšņu algas un arī citiem soļiem cīnīties ar ēnu ekonomiku.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” skaidroja, ka memorands paredz trīs galvenos darbības virzienus – vienošanos par algām, vienošanos ar valdību, ka valsts pasūtījumos zemākā cena nebūs galvenais kritērijs, kā arī izstrādāt nozares ētikas standartus.
Viņa uzsvēra, ka pašlaik svarīgākais darbs ir vienoties par atalgojumu nozarē, katrai profesijai, speciālistam noteikt minimālās likmes. To iecerēts panākt ar ģenerālvienošanos nozarē, taču tam nepieciešams 60% nozares uzņēmumu atbalsts, tad šī vienošanās būtu saistoša visiem.
Fromane atzina, ka ir viens “bet” – likumā ģenerālvienošanās ir paredzēta, bet līdz šim Latvijā neviena nozare nav spējusi tādu noslēgt.
Pašlaik vēl nav skaidrs, cik liela būs uzņēmumu atsaucība, to noskaidros pakāpeniski, aptaujājot uzņēmumus, bet jau ir “Plāns B” - ja ģenerālvienošanās iecere izgāzīsies, minimālās speciālistu algas normatīvajos aktos noteiks valdība, atklāja Fromane.
Viņa stāstīja, ka svarīgi arī mainīt pieeju valsts iepirkumos.
“Būvnieki nav izvēlējušies zemākās cenas principu. Mēs esam vienojušies, ka notiks pāriešana uz saimnieciski izdevīgākajiem iepirkumiem. Protams, pats par sevi zemākā cena nav slikts kritērijs, bet tikai tad, ja tas nav vienīgais. Šobrīd ir skaidrs, ka zemākā cena ir veicinājusi ēnu ekonomiku, kas uzņēmējdarbības vidi ir radījusi tādu, kāda tā ir,” pauda Fromane.
Tāpat iecerēts izstrādāt ētikas standartus, kas “Latvijā skan nonivelēti, bet ir svarīgi vienoties par biznesa kultūru, ko uzskatam par normālu, un praksi, ko akceptējam”, uzsvēra būvnieku pārstāve.
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” atzina, ka tas, ko tagad dara nozare, tiek darīts par vēlu, tas bija jādara pirms desmit gadiem, piemēram, Skandināvijā ir konkrētas augstas prasības uzņēmumiem un speciālistiem, “un mūsu cilvēki ar prieku tur strādā – ja izpildīji kritērijus, tiki objektā, tad saņemsi atbilstoši samaksu, tur nevar būt, ka nesamaksā vai samaksā ne tik, cik bija”. Taču, lai arī novēloti, bet nozare ir jāsakarto.
Būvniecības nozarē Latvijā strādā vairāk nekā 60 000 cilvēku, gada laikā tā nodokļos nomaksā vairāk nekā 240 miljonus eiro. Tomēr, ielūkojoties dziļāk, aina kļūst neglītāka. Puse no visiem būvniekiem ir mikrouzņēmumi. 80% nozares uzņēmumu nodokļos gadā samaksā mazāk par 10 tūkstošiem eiro. Turklāt liela daļa pamanās atgūt no budžeta vairāk naudas, nekā tajā iemaksājuši.
“Secinājums no šiem skaitļiem, dārgie kolēģi ir skarbs. Rēķinot pēc samaksāto nodokļu apjoma un attieksmes pret darbinieku samaksu, būvnieki ar īpašu patriotismu neizceļas,” atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība).
Šo problēmu tagad piedāvā risināt lielās būvkompānijas.
“Pozitīvi, ka vadošie spēlētāji paši ir vērsušies pie valdības, pasakot, ka ir bijuši laiki un ir situācija, kāda tā ir, bet mēs esam gatavi konstruktīvam dialogam, ka spēles noteikumi kļūst citādi. [..] Visu rādīs nākotne, es ceru, ka tie nav tikai vārdi,” pauda premjers Māris Kučinskis (ZZS).
Pārmetumus, ka lielās būvkompānijas reiz pašas pievēruši acis, algojot apakšuzņēmējus, kuri nemaksā nodokļus, to īpašnieki noliedz.
“Nebija acu pievēršanas. Nebija acu pievēršanas, bet tik ļoti neakcentējām uzmanību. Pēc mūsu domām, mums nav neviena apakšuzņēmēja, kas nemaksātu nodokļus,” sacīja būvuzņēmuma “Re & Re” valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš.
Politiķi savukārt norāda – tuvākajā laikā visasākās diskusijas būs gaidāmas par citu – kolektīvās atbildības ieviešanu būvniecības nozarē, tostarp paredzot, ka būvdarbu ģenerāluzņēmējs turpmāk būs atbildīgs, lai nodokļus godīgi maksātu arī viņa piesaistītie apakšuzņēmēji.
