Organizācijā “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība” informēja, ka ģenerālvienošanās pušu komiteja astoņu būvniecības darba devēju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvju sastāvā ir atbildīga par ģenerālvienošanās nodošanu publicēšanai, kā arī turpmāk izskatīs strīdus un nepieciešamības gadījumā grozīs ģenerālvienošanās tekstu. Tajā pārstāvēti Latvijas Būvuzņēmēju partnerības, "Latvijas Ceļu būvētāja", Latvijas Būvnieku asociācijas, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane lēš, ka no būvniecības minimālās algas paaugstināšanas ieguvēji būšot vairāk nekā 30 tūkstoši strādājošo. Tas arī ļaušot izskaust aplokšņu algas.
Atzinīgi izmaiņas vērtē arī Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Mārtiņš Dunskis, norādot, ka minimālā alga tiks ik gadu pārskatīta.
Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns pauž, ka izmaiņas Darba likumā paredz sociālajiem partneriem iespējas “kaulēties” un vienoties, vienlaikus nodrošinot darbinieku interešu vispārīgu aizsardzību.
Līdz šim būvniecības nozares ģenerālvienošanos parakstījuši 313 būvniecības uzņēmumi ar kopējo apgrozījumu 974 miljoni eiro, kas saskaņā ar 2017. gada datiem veido 56,13% no visas nozares kopējā apgrozījuma. Tādējādi ģenerālvienošanās var stāties spēkā un kļūt saistoša visai būvniecības nozarei.
KONTEKSTS:
Pēc vairākus mēnešus ilgām diskusijām 12.Saeimas pieņēma grozījumus Darba likuma, kas paredz: gadījumos, kad nozares ģenerālvienošanās paredz minimālo algu, kas ir būtiski lielāka par valstī noteikto, uzņēmēji par virsstundu darbu varēs maksāt mazāk – nevis 100, bet gan 50% apmērā.
Attiecīgos Darba likuma grozījumus lobēja Latvijas Būvuzņēmēju partnerība – būvnieki, kuri noslēguši ģenerālvienošanos. Bet pret izmaiņām to apspriešanas gaitā iebilda tiesībsargs, Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kas prognozēja, ka šī norma tiks apstrīdēta Satversmes tiesā.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis grozījumus nodeva otrreizējai caurlūkošanai jau 13.Saeimā, iebilstot, ka grozījumi pieļautu atšķirīgu attieksmi pret virsstundas strādājošajiem darbiniekiem. Taču arī jaunais parlamenta sasaukums neņēma iebildumus vērā un vēlreiz pieņēma prezidenta izbrāķētos grozījumus Darba likumā. Tie izsludināti aprīļa vidū.
