Līdz ar būvniecības ģenerālvienošanos, kas paredz samazināt ēnu ekonomiku būvniecības nozarē, svarīga ir darba laika elektroniskā uzskaites sistēma. No pagājuša gada beigām būvniekiem ir jāuzskaita savas darba stundas elektroniski, bet piektdien parakstītais memorands nozīmē, ka datus tie nodos arī VID.
“VID varēs attālināti redzēt datus, veikt analīzi un tad tikai nepieciešamības gadījumā doties uz būvlaukumiem, lai tos pārbaudītu izlases kārtībā. Abām pusēm izdevīgi. Būvniekiem mazāks slogs, jo retāk nāks kontrole, un valstij arī vieglāk, jo var attālināti veikt analīzi,” stāsta finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība).
Šobrīd memorandam ir pievienojušies 35 uzņēmumi, kuri veic būvdarbus 80 objektos, tāpēc tikai par šiem būvniekiem VID būs dati.
VID vadītājas pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā stāsta, ka no šiem datiem dienests varēs veikt dažādu ar neuzskaitītām darba stundām saistītu pārkāpumu konstatēšanu.
“Pirmā lieta, ko mēs varam darīt, ir salīdzināt ar to, ko būvuzņēmēji ziņos savās atskaitēs, - mums šobrīd nebija nekāda pieturas punkta, kur salīdzināt, tagad varam salīdzināt to. Otra lieta, ko mēs jau esam uzņēmumiem jautājuši iepriekš pēc tās informācijas, kas mums ir bijusi, - kā jūs ar tik nelielu darbinieku skaitu un tik nedaudz nostrādātām stundām varat izdarīt to darba apjomu, ko redzam,” stāsta Pelēkā.
Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane ir pārliecināta, ka VID no būvniekiem saņems korektus datus un uzskaites sistēmas strādās.
Nekādas iejaukšanās darba laika uzskaitē nebūs. “Tas, ko paredz likums, ka ir jābūt auditācijas pierakstam. Līdz ar to VID, līdzīgi, kā tas ir arī ar citām sistēmām, kur ir noteiktas prasības, ir iespēja pārbaudīt, vai šie auditācijas pieraksti tiek veikti, vai labojumi ir reģistrēti, un arī pajautāt, kāpēc šādi labojumi ir veikti, ja tas ir raisījis jautājumu,” klāsta Fromane.
Būvnieku darba laika uzskaites datu nodošana VID ir daļa no kopējās būvniecības ģenerālvienošanās, kas paredz palielināt minimālo algu būvniecības nozarē līdz 780 eiro. Lai ģenerālvienošanās stātos spēkā, tā jāatbalsta uzņēmumiem ar kopējo apgrozījumu 713 miljoni eiro. Šobrīd to ir parakstījuši vairāk nekā 200 uzņēmēji, veidojot 91% no ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamā apmēra.
