Līdz šī gada 13.septembrim būvniecības ģenerālvienošanos ir atbalstījuši 278 būvniecības uzņēmumi ar 718 miljonus eiro lielu apgrozījumu. Atbilstoši likumam tas ir pietiekams atbalsts, lai ģenerālvienošanās kļūtu saistoša visai būvniecības nozarei, informēja Būvuzņēmēju partnerība.
Lai ģenerālvienošanos varētu publicēt “Latvijas Vēstnesī” un tā stātos spēkā, Saeimai ir jāpieņem izmaiņas Darba likumā. Grozījumi paredz nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos tiek būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt iespēju vienoties par virsstundu apmaksas apmēru.
Ģenerālvienošanās noteikumi kļūs saistoši visai nozarei 6 mēnešus pēc oficiālās publikācijas “Latvijas Vēstnesī”.
Vēl 6 mēnešus pēc ģenerālvienošanās spēkā stāšanās būs iespēja piemērot pārejas periodu, nosakot minimālo algu 650 eiro apmērā.
Ģenerālvienošanās arī paredz piemaksu 5% apmērā, ja iegūta profesijai atbilstoša izglītība.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane norādīja, ka “mēs nevaram ilgstoši balstīties uz mazkvalificētu un lētu darbaspēku, jo uzņēmumiem jāspēj konkurēt ne tikai Latvijas mērogā, bet arī Baltijas un Skandināvijas valstīs”.
“Šobrīd 278 būvniecības uzņēmumi jeb puse no nozares ir pateikusi “jā” ne tikai minimālās algas celšanai, bet arī jaunam attīstības līmenim būvniecībā. Nozare šobrīd no savas puses ir izdarījusi visu, līdz ar to tālākos soļus jāsper Saeimai, lai pēc iespējas drīz ģenerālvienošanās varētu stāties spēkā,” pauda Fromane.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns savukārt norādīja, ka ģenerālvienošanās “nozīmēs, ka būtiski samazināsies ēnu ekonomika un aplokšņu algas un ka nozarē tiks panākta augstāka darba samaksa, drošas sociālās garantijas darbiniekiem, būs vairāk nodokļu ieņēmumu valsts budžetā un lielāka darba elastība”.
“Uzskatām, ka iecerētie grozījumi Darba likumā saistībā ar ģenerālvienošanos nozarē atbilst visām tiesību normām,” norādīja Baldzēns.
Saeima varētu pieņemt grozījumus Darba likumā par virsstundu apmaksas kārtību oktobrī. Ja tas notiks, tad decembrī ģenerālvienošanos varētu publicēt "Latvijas Vēstnesī". Savukārt nākamā gada jūlijā ģenerālvienošanās varētu stāties spēkā un tā būs saistoša visiem būvniecības nozares uzņēmumiem.
Gandrīz puse ģenerālvienošanās parakstītāju (44%) ir uzņēmumi reģionos, savukārt 56% ir Rīgas un Pierīgas būvniecības uzņēmumi. 59% koplīguma parakstītāju ir uzņēmumi, kuru apgrozījums ir mazāks par 1 miljonu eiro, savukārt tikai 11% no koplīguma parakstītājiem ir uzņēmumi ar apgrozījumu virs 10 miljoniem.
Ģenerālvienošanās par minimālo algu ir kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas nozīmīgākā reforma būvniecības nozarē, kuras mērķis ir stiprināt Latvijas būvuzņēmēju konkurētspēju, mazināt ēnu ekonomiku un nodrošināt būvniecībā nodarbināto tiesību aizsardzību.
Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone uzsvēra, ka ģenerālvienošanās nodrošinās augstāku darbinieku sociālo aizsardzību un motivēs darbaspēku atgriezties Latvijā.
„Tas būs pozitīvs signāls tiem mūsu būvniekiem, kuri strādā citās valstīs. Protams, atalgojums ir svarīgs, bet tikpat svarīgs ir sociālais nodrošinājums un sociālā drošība. Iespējams, daudzi mūsu darba ņēmēji daudzās nozarēs brauc ne tikai pēc algas, bet arī pēc sociālās drošības. Ja kas, viņiem būs labs bezdarba pabalsts vai slimības, vai pensijas kapitāls. To nevar novērtēt par zemu, ” pauda Meņģelsone.
“Šis ir tvērums, ko darba devēji runā ar arodbiedrībām un valdību, lai tos darba devējus, kuri aiziet uz šādām sarunām, viņiem ir motivācija šādas ģenerālvienošanās slēgt, jo arī valdība nāk viņiem pretī,” sacīja Meņģelsone.
KONTEKSTS:
Pēc tiesībsarga un atsevišķu deputātu iebildēm par atkāpēm no līdzšinējās virsstundu apmaksas kārtības, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nolēmusi sagatavot alternatīvu likumprojektu Darba likuma grozījumiem, jo valdības iesniegtās izmaiņas paredzēja iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Tā būtu mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Pašlaik par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100% apmērā.
Saskaņā ar Darba likumu nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50% nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apjoms ir vairāk nekā 50% no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem.
Latvijā līdz šim vispārsaistoša ģenerālvienošanās noslēgta tikai dzelzceļa nozarē. Patlaban būvniecības nozares uzņēmumi strādā pie ģenerālvienošanās savā nozarē, kur ir augsts ēnu ekonomikas īpatsvars. Šādu soli līdz šim atbalstīja 151 uzņēmums, kas aptverot vairāk nekā 30% nozares uzņēmumu.
