Precizējums
Ziņā precizēts Ginta Miķelsona pašreizējais amats. Pareizi jābūt Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs.
Minimālo algu būvniecības nozarē strādājošajiem nosaka koplīgums jeb ģenerālvienošanās starp būvniecības nozares darba devējiem un darba ņēmējiem. Tam, lai šī vienošanās atbilstu aktuālajai situācijai Latvijas un pasaules ekonomikā, seko līdzi speciāla komiteja, kurā ietilpst gan arodbiedrības, gan darba devēju pārstāvji. Nākamnedēļ komiteja balsos par arodbiedrības priekšlikumu palielināt nozares minimālo algu.
"Ja man rokās ir špakteļlāpstiņa, krāsas rullītis, betonēšanas maklovica vai kas tamlīdzīgs, tad es zinu, ka uz mani būvniecības nozares minimālā alga attiecas. Ja man ir kaut kas cits, kāds cits instruments rokā, kas nav saistīts ar būvniecības darba izpēti, tad, visticamāk, uz mani viņi neattieksies," stāstīja Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Mārtiņš Dunskis.
Kopumā, kā norādīja būvuzņēmēju partnerībā, iespējamās izmaiņas varētu skart ap 40 000 būvniecības nozares darbinieku. Šos cilvēkus, tāpat kā visus pārējos valsts iedzīvotājus, ietekmē straujā inflācija.
Turklāt saskaņā ar jaunākajiem datiem, būvniecības nozarē atkal ir sācies ēnu ekonomikas palielinājums. Darba devēji ir gatavi reaģēt. Jautājums tikai, kad.
"Šobrīd jebkurš uzņēmējs mūsu nozarē ir ļoti lielā stresā par to, kā vispār savu uzņēmējdarbību šobrīd noturēt, lai nebūtu maksātnespējas un tamlīdzīgi.
Protams, ka šādos apstākļos celt algu ir sarežģīts lēmums. Tāpēc mēs šobrīd domājam, kad ir pareizais brīdis," atzina Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons.
Un to, ka īstais brīdis ir tieši tagad, sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors un ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka. Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomika 2021. gadā nozarē sākusi kāpt, reaģējot uz nenoteiktību ekonomikā. Taču vēl viens iemesls ir tas, ka nozares darba devēji kopš 2018. gada nav palielinājuši nozares minimālo algu. Pašreizējie 780 eiro mēnesī ir ļoti tuvu 620 eiro – minimālai algai visiem pārējiem Latvijas iedzīvotājiem no nākamā gada. Šajā situācija saprātīgāk būtu pacelt minimālo algu būvniecībā līdz 900–1000 eiro. Izredzes vienoties par šādu palielinājumu celtnieku arodbiedrībā vērtēja pozitīvi.
"[Būvnieki] saprot reālo situāciju. Un viņi vēlas reāli darīt kaut ko, lai mainītu nozares situāciju, tajā skaitā arī ceļot minimālo algu. Un šobrīd es ceru, ka darba devēju īpatsvars, kuri domā šādi, kuri ir griboši un varoši kaut ko darīt un mainīt, būs vienkārši vairākumā tajās organizācijās, kas pēc nedēļas balsos par minimālās algas celšanu," teica Dunskis.
Ja būvnieki un celtnieku arodbiedrība spēs vienoties, tas vēl nenozīmē, ka alga celsies automātiski no 1. janvāra. Pašreizējais priekšlikums paredz minimālās algas palielināšanu no nākamā gada aprīļa.
Ātru algas celšanu kavē vairāki nozares darba devēju apsvērumi. Pēc minimālās algas palielināšanas nozarē arī vidēja līmeņa vadītāji varētu prasīt lielāku algu. Turklāt būvniekiem pieaugs izmaksas, ko viņi ieliks cenās. Līdz ar to varētu sadārdzināties vairāki projekti.