Eiropas nauda ceļu remontiem sarūk. 2015. gadā tam bija pieejami 125,6 miljoni eiro, bet nākamgad atlikuši būs nepilni 23 miljoni. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvija ceļu remontus līdz šim vairāk finansējusi no Eiropas Savienības naudas.
“Protams, ja mēz nezinām, kādi būs faktiskie apjomi no ES fondiem, ja tie teorētiski nebūs vispār, tad kapitālieguldījumu apjoms samazināsies uz pusi. Ja mēs strādājam gadā uz 800 kilometriem, tad, ja šīs ES naudas nebūs, šis apjoms būs uz pusi mazāks – tie varētu būt 400 kilometri gadā,” stāsta valsts AS “Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
Jau pašlaik remontu deficīts sasniedzis vairāk nekā četrus miljardus eiro. Tā novēršanai ik gadu nepieciešami 636 miljoni eiro. Šim gadam atlicinātais finansējums, ieskaitot Eiropas līdzekļus, ir vairāk nekā divas reizes mazāks.
“Pagājušo piecu, sešu gadu aktivitātes nedeva, ka tie ceļi uzlabojas. Mēs jau tikai sabrukuma tempu nobremzējām. Nebruka 8% gadā, bruka 1% vai 0%. Tagad tas sabrukums sāksies un traģiskākais tajos ceļos un tiltos ir tas, ka, ja tu nesamaksā šodien, tad rīt tu samaksā divreiz un trīs reiz vairāk,” saka biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Lai kompensētu gaidāmo fondu iztrūkumu,
nākamajos divos gados plānots palielināt ceļiem atvēlēto valsts finansējumu no 183 miljoniem šogad līdz 191 miljonam nākamgad un aiznākamgad.
Taču aptuveni 60 miljoni šīs naudas ik gadu tiek izlietoti ziemas un vasaras uzturēšanas darbiem, tāpēc reāli remontiem atliks vien aptuveni 130 miljoni eiro. “Nekādas ķīseļa upes piena krastos diemžēl nozari negaida. Es arī neredzu, ka būs kaut kāds liels izrāviens līdzekļu piesaistīšanā tuvākajos gados. Mums ir jārod efektivitāte racionālā līdzekļu izlietošanā, kvalitātes paaugstināšanā, konkurencē un caurspīdīgos iepirkumos ceļu būves sektorā,” saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija).
Tikmēr ceļu lietotāju maksājumi ik gadu aug. Šogad tie plānoti 661 miljona eiro apmērā, no kuriem lauvas tiesa – 576 miljoni eiro – nomaksāti degvielas akcīzes nodoklī. Iepriekš vairākkārt izskanējuši aicinājumi šo nodokli novirzīt ceļiem, taču tam politiskā atbalsta vairs nav. “Autoceļu fonds ir tāds mistisks stāsts, ko būvnieku lobijs ir mēģinājis uzturēt, sakot, ka ir kaut kur paslēpti līdzekļi. Nav nevienas valsts pasaulē, kur viss akcīzes nodoklis tiek novirzīts ceļu uzturēšanai,” saka ministrs Linkaits.
“Īstenībā ministrs šobrīd ir ķīlnieks. Un izskatās, ka viņam būs jākļūst par autoceļu un tiltu nozares kapraci. Tas nu ir skaidrs,” pauž Bērziņš.
Kā alternatīvu Eiropas finansējumam valdībā piesauc publiskās un privātās partnerības projektus ceļu būvē, tomēr šādu finansēšanu iespējams izmantot tikai valsts galveno autoceļu būvdarbos. Tikmēr daudz sliktāks stāvoklis ir uz reģionālajiem ceļiem. Kaut daļu no šīs infrastruktūras administratīvi teritoriālās reformas ietvaros plānots nodot pašvaldību īpašumā, valsts dotāciju līdz 2021. gadam šiem mērķiem būtiski palielināt nav plānots.
