Atklājumi uz “cilvēka spēju robežas”
Lielākā daļa uzņēmēju Eiropas kodolpētījumu centru apmeklē pirmo reizi. Viņi pārstāv tādas nozares kā mašīnbūve un metālapstrāde, elektronika un elektrotehnika, sakaru un informācijas tehnoloģijas, medicīna un būvmateriālu ražošana. Ieradušies izzināt, kā var sadarboties, ražot un piegādāt zinātnei nepieciešamo aprīkojumu. Katrai nozarei specifiskos jautājumus uzņēmēji pārrunāja ar konkrētās jomas ekspertiem un apmeklēja darbnīcas un laboratorijas.
Kā norāda uzņēmēji, ja gribam būt valsts, kuras rūpniecība strādā ar augstāku pievienoto vērtību nekā tikai koku ciršana un baļķu pārdošana ārzemēs, tad CERN ir īstā vieta, kur Latvijai piedalīties.
“Tas ir putekļsūcējs, kas mūs iesūks augsto tehnoloģiju jomā un ne tikai universitātēm, zinātniekiem, bet arī uzņēmējiem, sākot piegādāt dažādas preces vai piedaloties dažādos zinātniskos projektos, dos pasaules elpu.
Tēmas, kādas viņi te attīsta, ir vienkārši kosmiskas. Es nebiju iedomājies, ka tādā līmenī cilvēki domā.
Liela milzīga laboratorija, kur rada antimatēriju. Es domāju, nu, kāds tur pielietojums medicīnā. Bet viņi ir aizdomājušies tik tālu, kā izmantot antiprotonus vēža ārstēšanai, kas būs četras reizes efektīvāka nekā pati modernākā esošā protonu terapija vēža ārstēšanai. Un tas ir varbūt trīs līdz piecu gadu apvārsnis,” stāsta SIA “Nukleārās medicīnas centrs” valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis.
Līdzīgi secinājumi arī Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas vadītājam Normundam Bergam:
“Visi tie atklājumi ir uz cilvēka saprāta un cilvēku spēju robežas. Mums tur vienkārši ir jābūt iekšā.
Tas vajadzību klāsts un tas veids, kādā veidā CERN iepērk saviem daudzajiem zinātniskajiem eksperimentiem gan iekārtas, gan materiālus, gan pasūta arī pētniecības darbus, ir pa spēkam visai garai virknei Latvijas inovatīvāko un gudrāko uzņēmumu dažādās nozarēs.”
Uzņēmēji norāda – CERN nav saistoši Eiropas Savienības normatīvie akti, tāpēc iepirkuma procedūras un prasības ir vienkāršākas, caurspīdīgākas un saprotamākas. Turklāt pasūtījumos tiek ņemts vērā ģeopolitiskais līdzsvars.
Svarīgi arī tas, ka uzņēmumi, kuri piegādā preces un piedalās projektos, uz savas produkcijas un materiāliem var likt CERN logo.
CERN: Latvijai ir labas izredzes
Šis zinātnes centrs ir gandrīz vai valsts valstī. CERN plašāk pazīst pēc lielā hadronu paātrinātāja. Kopš decembra eksperimentā piedalās arī Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitātes zinātnieku konsorcijs.
Eiropas kodolpētījumu centrā saka – Latvijas zinātniekiem un uzņēmējiem ir labas izredzes. Uz to norāda CERN projekta ARIES vadītājs Mauricio Vretenars: “Mums patīk, ka Latvijā ir dinamiska vide. Ir daudz mazu kompāniju, ļoti dinamiskas, ļoti inovatīvas un ar sasaisti ar universitāti. Ir stipras saites starp izglītību, piemēram, RTU un mazo uzņēmumu tīklu. Tas ir tas, ko mums vajag.
Daļiņu paātrinātājs nav masu produkcija. Mums nevajag masu produkcijas iekārtas. Mums nepieciešams mazs daudzums ļoti precīzu, ļoti specifisku iekārtu.”
CERN uzmanību jau piesaistījusi Latvijas uzņēmuma pieredze, izstrādājot speciālas betona konstrukcijas gāzu necaurlaidīgām vietām. “CERN ieinteresējās un uzdeva, vai nevaram nodrošināt arī radioaktīvām gāzēm un radioaktīviem šķīdumiem. Tad mēs salikām galvas kopā ar CERN un izdomājām, ka mēs varētu kopā radīt šādu produktu kopīgā izpētes projektā,” stāsta SIA “Primekss” tehniskais direktors Rolands Cepurītis.
Pie līgumiem tiek dalībvalstis
Lai uzņēmēji tiktu pie līgumiem, Latvijai vispirms jākļūst par asociēto valsti un jāiemaksā viens miljons gadā, bet pēc pāris gadiem – par dalībvalsti, kas maksā 1,7 miljonus eiro gadā. Šī nauda ātri atgrieztos atpakaļ pasūtījumu veidā. To, ka Latvijai ir jābūt Eiropas kodolpētījumu organizācijā, zinātnieki un uzņēmēji valdībai norādījuši arī iepriekš.
“Mundiera pogas rīvēja. Piemēram, Pakistāna jau ir CERN asociētais loceklis un tērē pusotra miljona gadā… Pakistāna ir nabadzīgāka valsts nekā mēs,” norāda Vitālijs Skrīvelis.
“Latvijas valdībās ātri uz priekšu virzās lietas, kur applūst lauki vai saplīst kāds ceļš, vai neraža. Tad tas notiek zibensātri. Un tas ir milzīgs akmens gan šīs, gan vismaz 3 – 4 iepriekšējo [valdību] dārziņā, ka izglītība un zinātne un inovācijas ir absolūti pamestas novārtā,” saka uzņēmējs Bergs.
Ekonomikas ministrija esot gatava atvēlēt nepieciešamo miljonu, ko iemaksāt CERN.
“Nākamnedēļ plānota Ministru prezidenta [Māra] Kučinska (Zaļo un zemnieku savienība) tikšanās ar CERN ģenerāldirektoru, lai vēl detalizēti runātu par šiem jautājumiem. Tādēļ es redzu, ka Latvija ar 2019.gadu var kļūt par asociatīvo dalībvalsti,” saka Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks.
Lietuva asociatīvās valsts statusu ieguva jau janvāra sākumā. Par pievienošanos Eiropas kodolpētījumu organizācijai domā arī Igaunija.
