ĪSUMĀ:
- Pašnodarbinātajiem ar mazajām algām - sociālais nodoklis 10%.
- Pašnodarbinātajiem ar lielākām algām - noteikta likme no vismaz minimālās algas.
- Likme pašnodarbinātajiem ar lielākām algām mainīsies - tā varētu būt 30,6%.
- Pašnodarbinātais varēs maksāt 30,6% no minimālās algas, par atlikušo summu - 10%.
- Par pašnodarbināto sociālo nodokļu nomaksu vēl jālemj Saeimai.
Valdību veidojošo partiju starpā turpinās diskusijas par to, kā risināt alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošo sociālo nodrošinātību. Pašlaik paredzēts, ka visus režīmus pārveidos divos: vienā cilvēki maksās nodokļus vispārējā nodokļu režīmā, otrs būs pašnodarbināto režīms, kur jāmaksā minimālā sociālā iemaksa. Diskusijas izvērtušās par pašnodarbinātajiem, kuri nepelna minimālo algu un tādējādi nevarēs samaksāt minimālo sociālo iemaksu, kas bija paredzēta 170 eiro apmērā.
“Cilvēkiem, kas nenopelna minimālo algu, mākslīgi nebūs jāmaksā vairāk,” uzsvēra ministre.
Viņa skaidroja, ka cilvēkiem, kas nepelnīs vairāk par minimālo algu (pēc likuma stāšanās spēkā 2021. gadā minimālā alga būs 500 eiro), sociālajā nodoklī būs jānomaksā 10% no ieņēmumiem. Piemēram, ja cilvēks nopelnīs 300 eiro, tad sociālajām iemaksām viņam būs jāatvēl 30 eiro.
Tiem, kuru ienākumi būs lielāki par minimālo algu, būs jāpieturas pie likumā noteiktās sociālās iemaksas pašnodarbinātajiem. Pašlaik tā ir 32,15%. Petraviča gan norādīja, ka likme nākamgad mainīsies. Jāņem vērā, ka uz nākamo gadu paredzēts par 1% samazināt sociālo nodokli arī vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem. “Šobrīd izskatās, ka šī likme varētu būt 30,6%,” pastāstīja Petraviča.
Ministre paskaidroja, ka pašnodarbinātie, kuriem ir lielāka alga par minimālo, varēs izvēlēties, vai sociālās iemaksas veikt no visas summas. Obligāti iemaksa ar noteikto likmi būs jāveic no minimālās algas (500 eiro), bet no pārējās summas varēs nomaksāt 10%. Proti, pašnodarbinātais, kura ienākumi ir 1000 eiro, varēs izvēlēties un samaksāt 30,6% no 500 eiro, bet no pārējiem 500 eiro samaksāt 10%. Tā varēs rīkoties arī pašnodarbinātie ar lielākiem ienākumiem.
“Mūsu galvenais ir nošķirt tos cilvēkus, kuri nevar samaksāt, no tiem, kuri negrib samaksāt – uzrādīt šos ienākumus,” stāstīja Petraviča.
Pašlaik arī ir vienošanās, ka tos, kuri izvairās no ienākumu uzrādīšanas, izsijās Valsts ieņēmumu dienests (VID), kam arī ir iespēja to izdarīt. Iepriekš šādus pienākumus gribēja uzticēt sociālo dienestu darbiniekiem, bet viņi bija neapmierināti un pat prasīja Petravičas demisiju. Tādēļ koalīcijā vienojās, ka ar nodokļu samaksas uzraudzību arī šajā gadījumā strādās VID.
Politiķe paskaidroja, ka par gala redakciju plānots vienoties Sadarbības padomes sanāksmes sēdē piektdien, 13. novembrī. Norma tiek skatīta kopā ar nākamā gada valsts budžetu, kam vēl paredzēts galīgais lasījums Saeimā. Paredzēts, ka norma stāsies spēkā nākamā gada 1. jūlijā.
KONTEKSTS:
Nākamgad autoratlīdzību saņēmējiem, pašnodarbinātajiem un mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem būs jāmaksā sociālās iemaksas. Tas paredzēts, lai visi strādājošie būtu sociāli nodrošināti. Kultūras nozares pārstāvji vairāku iemeslu dēļ nepiekrīt piedāvātajām izmaiņām un ir pret tām atkārtoti izteikušies, rīkojot arī protesta zibakciju "Nesaprašanas siena". Tādēļ valdība vienojās saglabāt attaisnotos izdevumus autoratlīdzību saņēmējiem 25% un 50% apmērā.
Valdība saistībā ar nodokļu izmaiņām vienojās arī nākamgad par vienu procentpunktu samazināt sociālo nodokli līdz 34,09%, kā arī noteica minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas cilvēkiem, kuri saņem mazāk nekā minimālo sociālo algu, un pašnodarbinātajiem, ko maksās darba devēji vai paši nodarbinātie.
Nākamgad plānots palielināt minimālo algu līdz 500 eiro, palielināt garantēto minimālo ienākumu līdz 109 eiro, par vienu procentpunktu samazināt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, no 1. jūlija ieviest obligātu minimālo sociālo iemaksu u.c.
