Lai gan pirms četriem gadiem tika panākta vienošanās par tiešmaksājumu līdzināšanu Eiropas Savienībā (ES), Latvijas zemnieki joprojām – 13 gadus pēc iestāšanās ES – saņem vienus no zemākajiem tiešajiem maksājumiem par hektāru.
Latvijā pērn tie bija 132 eiro par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro par hektāru. Latvijā tie gan palielinās ar katru gadu un gaidāms, ka 2019.gadā sasniegs vairāk nekā 180 eiro par hektāru - pirms pārdales uz Lauku attīstības programmas pasākumiem.
Taču Latvijā pēdējos gados pieaugusi lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, un, ja tas netiek ņemts vērā nākamajā finanšu periodā – pēc 2020. gada –, tad tiešmaksājumi uz vienu hektāru pat var samazināties. Tāpēc vēl jo vairāk svarīgi panākt tiekšmaksājumu pieaugumu un izlīdzināšanu ar citām ES dalībvalstīm. Ja tas nenotiek, tad tie pēc 2020.gada varētu izskatītos šādi:
Lai tā nenotiktu, Baltijas valstis apvienojušas spēkus ar Višegradas valstīm un cer uz nākamo finanšu periodu – pēc 2020. gada – dabūt tādus pašus tiešmaksājumus, kā vidēji Eiropā. To panākt nebūs viegli, vēl jo vairāk tāpēc, ka pēc diviem gadiem gaidāmā Lielbritānijas izstāšanās no ES nozīmē, ka kopējai lauksaimniecības politikai kopumā būs mazāks finansējums.
Latvija gan vēlas, lai “Brexit” dēļ tiešmaksājumi tiktu samazināti tām valstīm, kurām tie ir virs vidējā, nevis visiem proporcionāli. Ideālā variantā – lai visām valstīm būtu identiski tiešmaksājumi uz hektāru. Pie tam Latvija negrib pati neko piemaksāt no sava budžeta tiešmaksājumos Latvijas zemniekiem.
