No šī gada 12. marta līdz 30. jūnijam Covid-19 izraisītās dīkstāves periodā VID ir izmaksājis 133 462 dīkstāves pabalstus kopumā 53,6 miljonu eiro apmērā, liecina VID informācija.
Šos pabalstus vienu vai vairākas reizes saņēmušas kopumā 55 179 fiziskās personas, tai skaitā 2 388 pašnodarbinātās personas.
VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norādīja, ka “šie pabalsti daudzos gadījumos ļāva iedzīvotājiem saglabāt savus ikgadējos atvaļinājumus, tie ļāva “nenoēst” sociālo budžetu, kā arī tie ļāva uzņēmējiem saglabāt savus darbiniekus un paša uzņēmuma darbību”.
“Otrkārt, dīkstāves pabalsti skaidri iezīmēja ainu saistībā ar aplokšņu algu problemātiku valstī, parādot iedzīvotājiem, ar kādām sekām jārēķinās, saņemot bezdarbnieka vai darba nespējas pabalstu, kā arī vecuma pensiju situācijā, ja nav veiktas sociālās iemaksas,” pauda Jaunzeme.
Dīkstāves pabalstu periodā 20% darba devēju, kuru darbinieki ir saņēmuši dīkstāves pabalstus, ir no vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozares.
13,9 % bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, 9,5% pārstāvējuši apstrādes rūpniecību un tikpat snieguši profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumus.
Savukārt no pašnodarbinātajām personām visvairāk dīkstāves pabalstu ir piešķirts šādu nozaru pārstāvjiem: 16 % mākslas, izklaides un atpūtas nozare, 9,8 % – profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi un 9% – izglītības nozare.
11,9% pabalstu saņēmušajiem pamatdarbības veids nav norādīts, bet vēl 21,2% pamatdarbības veids ir “Citi pakalpojumi”.
Izplatītākās pabalstus saņēmušo darbinieku profesijas bijušas attiecīgi:
- mazumtirdzniecības veikala pārdevējs (2 828 nodarbinātie, kuru vidējais pabalsta apmērs – 341 eiro),
- pavārs (2 802 nodarbinātie, kuru vidējais pabalsta apmērs – 443 eiro),
- viesmīlis (1 929 nodarbinātie, kuru vidējais pabalsta lielums – 330 eiro),
- pārdevējs-konsultants (1 219 nodarbinātie, kuru vidējais pabalsta apmērs – 385 eiro) un virtuves darbinieks (1 014 nodarbinātie, kuru vidējais pabalsta apmērs – 321 eiro).
Vairums jeb 85,5% no pabalstu saņēmējiem darba ņēmējiem 2020. gada pirmajos divos mēnešos strādāja pie viena darba devēja, 11,9 % – pie diviem, bet 2,6 % – pie trīs vai vairāk darba devējiem.
Kopumā vidējais izmaksātā pabalsta apmērs par martu (nepilns mēnesis) darbiniekiem bija 245 eiro, bet pašnodarbinātajiem 233 eiro, par aprīli attiecīgi 439 un 387 eiro, par maiju – 446 un 386 eiro, bet par jūniju 420 un 390 eiro.
Aptuveni ceturtdaļa jeb 25,7% darba ņēmēju dīkstāves pabalstu saņēmuši vienu reizi, 27,9% – divas reizes, 27,1% – trīs reizes, bet 19,3% – četras vai vairāk reižu (ja kādā mēnesī bijis dīkstāves pārtraukums, piemēram, slimības dēļ).
Visvairāk VID administrētie budžeta ieņēmumi 2020. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, samazinājušies no tiem dīkstāves pabalstus saņēmušajiem nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību; automobiļu un motociklu remontu – par 51,06 miljoniem eiro jeb 20,1% vai izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem – par 26,15 miljoniem eiro jeb 43%.
No darba devējiem, kuru darbinieki ir saņēmuši dīkstāves pabalstus, 0,9% ir VID Padziļinātās sadarbības programmas Zelta un Sudraba līmeņa dalībnieki, bet 7,7 % ir programmas Bronzas līmenī.
Attiecīgi 91,4% darba devēju, kas saņēmuši dīkstāves pabalstus saviem darbiniekiem, nav VID Padziļinātās sadarbības programmas biedri.
Līdztekus dīkstāves pabalstiem nodokļu jomā tika operatīvi izstrādāti un ieviesti arī citi atbalsta pasākumi Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai. Viens no būtiskākajiem šādiem pasākumiem – iespēja lūgt nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu – līdz šī gada 30. jūnijam izmantojuši 12 196 uzņēmumi, saņemot nomaksas termiņa pagarinājumus kopumā 209 686 140 eiro apmērā. Iespēja lūgt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu vai sadalīšanu nomaksas termiņos uz laiku līdz trim gadiem uzņēmumiem būs pieejama arī turpmāk, līdz pat 2020. gada beigām.
Līdz 30. jūnijam 101 816 komersantiem VID nodrošināja paātrinātu pārmaksātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summas atmaksu kopumā 240 643 900 eiro apmērā. Arī šis atbalsta veids, kas dod ātrāku pieeju finanšu līdzekļiem, uzņēmējiem būs pieejams līdz 2020. gada beigām.
Lai turpmāk būtu vieglāk vērsties pret uzņēmumiem, kas maksā aplokšņu algas, VID grasās rosināt likuma izmaiņas, kas vairs neliktu dienestam pierādīt, ka uzņēmumā ar nozarei neierasti zemām algām tiešām tiek maksātas aplokšņu algas, bet gan otrādi – darba devējam būtu jāpierāda, ka tā nav.
"Ja VID saka, ka tajā profesijā normāli saņem tik, tad kāpēc lai vienā uzņēmumā pēkšņi saņemtu uz pusi mazāk. Darba devējam par savu personālpolitiku ir jāspēj paskaidrot, kā viņš spēj to nodrošināt," uzsvēra Jaunzeme.
Lai pārbaudītu, vai dīkstāves pabalsts tiešām pienākas, VID apsekojis teju 2000 uzņēmumu. Lielākoties, viss bijis kārtībā, tomēr bijuši arī gadījumi, kad darba devējs situāciju mēģinājis izmantot negodprātīgi.
"Darba devējs izmantojis dīkstāves pabalstu kā vienkārši papildu ienākumu avotu, piemēram, apsekojot uzņēmumu, redzams, ka saimnieciskā darbība tiek turpināta vai ienāk čeki no čeku loterijas, var redzēt, ka darbība notiek, bet visi darbinieki nosūtīti uz dīkstāvi," atklāja VID Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča.
Cik daudz pretendentu dīkstāves pabalstu nav saņēmuši, VID nevar pateikt, jo daļa uzņēmumu pēc pabalsta vērsušies, zinot, ka tam nekvalificējas, lai ar atteikumu varētu tālāk vērsties Sociālās apdrošināšanas aģentūrā pēc dīkstāves palīdzības pabalsta 180 eiro vērtībā.
"Ja mēs runājam par iemeslu, pirmais, ka nodokļu masa, ko darba devējs maksājis, nesasniedz minimāli kritisko. Otrs – īstenībā komersanta apgrozījums nemaz nav kritis, vismaz oficiālais," stāstīja Fiļipoviča.
Daļai darbinieku pabalsti izpalikuši arī uzņēmumu vēl pirms Covid-19 krīzes uzkrāto nodokļu parādu dēļ.
KONTEKSTS:
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas, tāpēc arī turpmāk ir noteikti vairāki ierobežojumi un piesardzības pasākumi.
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.
