Covid-19 ierobežojumi skaistumkopšanas nozarē ver durvis ēnu ekonomikai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem un 11 mēnešiem.

Plašāk atvērtas durvis uz pelēko sektoru – šādi valdības lēmumu Covid-19 izplatības ierobežošanai, kas paredz, ka kopš nedēļas sākuma nedrīkst strādāt skaistumkopšanas, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji, izņemot frizierus, vērtē nozares pārstāvji. Uzrunātie Latvijas Radio skaistumkopšanas jomas pārstāvji neslēpa, ka situācija izvērtusies nekontrolējama – daudzi darbu nevis pārtraukuši, bet pārcēlušies no saloniem uz mājām vai no jauna īrētām telpām.

Covid-19 ierobežojumi skaistumkopšanas nozarē ver durvis ēnu ekonomikai
00:00 / 04:10
Lejuplādēt

Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija kopā ar Veselības ministriju (VM) un Veselības inspekciju vairāku gadu garumā cīnās par ēnu ekonomikas samazināšanu nozarē, īstenojot sabiedrības informēšanas kampaņu “Uzticies pārbaudot!”. Asociācijas prezidente Sabīne Ulberte uzsvēra, ka tas darīts, jo nav noslēpums, ka samērā daudzi skaistumkopšanas pakalpojuma sniedzēji strādā mājās un nemaksā nodokļus. Turklāt, strādājot mājās, ne vienmēr ir iespējams nodrošināt tādus veselības drošības pasākumus kā salonā. Ar lēmumu, kas pieņemts pirms nedēļas, viss darbs, kas saistīts ar nozares izvilkšanu no ēnas puses, iedragāts.

Ulberte skaidroja: “Noliekot mūs fakta priekšā, kad mēs uzzinājām, ka ar pirmdienu mēs neviens nevaram strādāt, tad automātiski visa nozare tiek nostumta pagrīdē, pelēkajā ēnu ekonomikā. Kāpēc? Pretim netiek sniegts pilnīgi nekas. Nav alternatīva pilnīgi nekāda, un ar mūsu nozari šajā gadījumā nav diskutēts vispār.”

Ulberte sacīja, ka atšķirīga situācija bija pavasarī, kad diskusiju rezultātā ar nozari tika panākts, ka skaistumkopšanas salonos tiek ievēroti visi nepieciešamie piesardzības pasākumi – sākot no sejas maskām un dezinfekcijas līdzekļiem, beidzot ar norobežojošām sienām, piemēram, sniedzot manikīra pakalpojumu. Ulberte uzsvēra, ka kopš pavasara nav fiksēts neviens Covid-19 saslimšanas gadījums, kas būtu iegūts skaistumkopšanas salonā.

Ulberte minēja, kā skaistumkopšanas speciālisti pielāgojušies: “Šobrīd man kā asociācijas pārstāvei no visām pusēm nāk signāli. Es zinu konkrētus gadījumus, kad kušetes tiek aiznestas mājās, kas, manuprāt, ir nepieņemami, bet, no otras puses, es ļoti labi apzinos situāciju, kādā ir nolikti šie speciālisti, jo viņiem nav reizi mēnesī algas diena, lai varētu gaidīt nākamā mēneša algas dienu. Skaidrs, ka viņi meklēs iespēju, kā strādāt, un viņi strādās mājās.

Šajā gadījumā valsts zaudē kontroli ne tikai pār Covid-19 izplatīšanos, bet arī par visām citām infekcijas slimībām.”

Arī skaistumkopšanas speciāliste Ilze (vārds pēc intervējamās lūguma manīts) atzina, ka situācija spiež apdomāt, ko darīt tālāk – nestrādāt un negūt ienākumus, vai būt nepaklausīgai likuma burtam un strādāt. Jau tagad no nozares kolēģiem viņa dzirdot, ka tie meklē dažādas izdzīvošanas iespējas.

“Ir, kas pārvācas no salona uz mājām, ir, kas meklē telpas, kas ir neoficiālas, kuras nevar tik viegli atrast un ir kādās biroja mājās. Apkārt viss notiek. Tā, ka neko viņi ar šo nebūs [vēlamo] panākuši. Tikai pagrīdes strādātājus diemžēl. Pirms tam cilvēki vairāk (tā kā arī es, piemēram) strādāja oficiāli, un daļu ienākumus uzrādīja, daļu ne, bet tomēr nodokļus maksāja. Tad šobrīd es domāju, ka lielākā daļa strādās un klusēs kā partizāni, un ēnu ekonomika tikai uzplauks,” sacīja Ilze.

Arī kāda Rīgas skaistumkopšanas salona īpašniece, kura vēlējās palikt anonīma, ir pārliecināta, ka līdz ar valdības lēmumu daļēji ierobežot šajā nozarē strādājošos tiks panākts pretējs efekts. 

“Esmu droša, ka “pagrīdes” saloni jau plaukst uz zeļ – sevišķi manikīra pakalpojumi, jo ir un būs daudzas sievietes, kuras bez tā vienkārši nevar. Mēs nepieņemam, un jau klientu telefonu zvanos dzirdu to izmisumu. Esmu pārliecināta, ka būs daļa, kura meklēs tā saucamos “pagrīdes” variantus, ar to jārēķinās. Tāpēc no šī aizlieguma visvairāk cieš saloni, kuri ir publiski un ievēro šo nosacījumu.

Efekts ir panākts, manuprāt, pretējs – veicināt pakalpojumu nehigiēniskos apstākļos, kur netiek veikti tādi drošības pasākumi kā salonos,” uzsvēra salona īpašniece.

Latvijas Radio sazinājās arī ar Veselības inspekciju un uzzināja, ka tā var kontrolēt oficiālo salonu darbu, nevis pakalpojumu sniegšanu mājās. Arī Valsts ieņēmumu dienestā neoficiāli noskaidrots, ka nodokļu nemaksāšanu šajā gadījumā kontrolēt ir praktiski neiespējami, jo nevar zināt, kas notiek aiz slēgtām mājokļa durvīm. Savukārt Ekonomikas ministrija norādīja, ka ir grūti izšķirt datus par to, cik nozīmīgu lomu tautsaimniecībā sniedz skaistumkopšanas, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji. Tas nozīmē, ka iespējamos ēnu ekonomikas apmērus aplēst nav iespējams.

Atbalstu nozarei pauduši vairāk nekā 11 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kuri virtuāli parakstījušies sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv", šādi aicinot atcelt Covid-19 dēļ ieviestos ierobežojumus pirts un citiem skaistumkopšanas pakalpojumiem.

KONTEKSTS:

Lai ierobežotu strauju Covid-19 izplatību, no 9. novembra Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija un ir spēkā jauni stingrāki ierobežojumi. Iedzīvotājiem būs pieejami tikai tie klātienes pakalpojumi, kuri ir īpaši svarīgi veselīgai un drošai sadzīvei un kuru pieejamība nav atliekama. Sabiedriskās ēdināšanas vietas drīkst izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai, tiek atcelti un aizliegti publiskie pasākumi klātienē (piemēram, teātri, koncerti) un noteikti arī vairāki citi ierobežojumi daudzās jomās, – to paredz piektdien, 6. novembrī, apstiprinātais valdības rīkojums.

Nestrādā skaistumkopšanas, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji. Taču pieejami frizieru pakalpojumi ar iepriekšēju pierakstīšanos un ievērojot 2 metru distanci starp klientiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti