ĪSUMĀ:
- Plāno valsts subsidētas darbavietas bezdarbniekiem.
- Subsidētajām darbavietām paredzēti 20 miljoni eiro.
- Bezdarbniekiem paredzētas arī apmaksātas apmācības.
- Tiek aptaujātas arī pašvaldības par iespēju paplašināt sabiedrisko darbu daudzumu.
- LM un EM strādā arī pie plāna subsidēt daļu no eksportējošo uzņēmumu darbinieku algas.
Valsts varētu apmaksāt pusi no darbinieka algas
Jau pašlaik darbojas subsidētā nodarbinātība attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti un tiem, kuri ir pirmspensijas vecumā. Ministres ideja ir, ka šo cilvēku loku varētu paplašināt, liekot klāt arī bezdarbniekus. Tādējādi varētu atbalstīt gan lielo bezdarbnieku skaitu, gan uzņēmējus, kuriem pēc ārkārtējās situācijas beigām dīkstāves pabalstu vairs nebūs.
“Zinot, ka būs nepieciešams sniegt tādu ātru atbalstu nodarbinātības atjaunošanai, būs nepieciešams arī darba devējiem atbalsts, lai viņi pieņemtu jaunus darbiniekus, piedāvājums būtu gadījumiem, ja darba devējs pieņem bezdarbnieku,” stāstīja ministre.
Paredzēts, ka valsts segs pusi no darbinieka algas, bet ne vairāk kā minimālās algas – 430 eiro - apmērā. Maksimālais subsīdiju saņemšanas ilgums būs trīs mēneši. Vēl arī uzņēmējam būs jāapņemas darbinieku paturēt darbā vismaz uz trim mēnešiem pēc subsīdiju beigām.
Plānots arī noteikums, ka subsidēt varēs ne vairāk kā 20% no aktīvi nodarbinātajiem uzņēmumā. “Tātad nebūs tāda situācija, ka visi uzņēmuma varētu būt subsidēti,” piebilda ministre.
Subsidētajām darbavietām varēs pieteikties tie uzņēmumi, kuriem ir apgrozījuma kritums.
Paredzētas arī papildu mācību izmaksas, ja nepieciešams pilnveidot darbinieka prasmes. Kursus varētu atmaksāt līdz 360 eiro.
Priekšlikumi apspriesti finanšu ministra darba grupā. Paredzēts, ka par tiem lems nākamajā nedēļā.
Pēc Petravičas teiktā, bezdarbniekiem subsīdijas varētu sākt izmaksāt, arī negaidot ārkārtējās situācijas beigas. Tam nepieciešami 20 miljoni, kurus paredzēt pārdalīt no Eiropas Savienības struktūrfondu naudas.
Bezdarbnieku apmācība un sabiedriskie darbi
Vēl Labklājības ministrija grib vairāk attīstīt bezdarbnieku apmācības pie darba devēja.
“Šobrīd modelis, kas mums strādā, paredz arī finansējumu darba vadītājam, kas ir no uzņēmuma puses. Bet, ja tās ir vienkāršākās profesiju kvalifikācijas, tad tiek finansēts tikai darbinieks, kurš tiek apmācīts. Un pirmajā, otrajā mēnesī dotācija būtu 200 eiro, trešajā, ceturtajā - 150 eiro un piektajā, sestajā – 100 eiro. Tātad pirmajam profesijas kvalifikācijas līmenim samaksa darba vadītājam netiek dotēta, bet otrais un trešais līmenis, kas jau ir augstāki, tiek dotēts 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas,” stāstīja Petraviča.
Ministre arī vēlas paplašināt pagaidu sabiedriskos darbus bezdarbniekiem.
“Tas dotu atspaidu tiem bezdarbniekiem, kuri nesaņem pabalstu, bet vienlaikus motivētu viņus tomēr pēc iespējas atgriezties darba tirgū,” politiķe norādīja.
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) kopā ar Slimību profilakses un kontroles centru noteiks, kādus darbus drīkst ļaut darīt. Algas apmērs šajā programmā būs 200 eiro mēnesī par sešu stundu darba dienu. Šajā darbā varēs būt sešus mēnešus 12 mēnešu periodā. Pašlaik šādā darbā var būt četrus mēnešus, tādējādi laiks tiktu pagarināts par diviem mēnešiem.
Ministrija apzinājusi pašvaldības, vai ir iespēja šādas darbavietas rast. Ir pašvaldības, kuras ir atsaukušās, bet ir tādas, kurām iespēju nav.
Samaksai par sabiedriskajiem darbiem būtu paredzēti 15 miljoni eiro.
Pēc ministres teiktā, pašlaik Latvijā ir 72 000 bezdarbnieku, un to skaits kopš 13. marta ir pieaudzis par 13 000. Vienlaikus kopš 12. marta arī NVA vēsta, ka 4000 bezdarbnieku ir iekārtojušies darbā.
Subsīdijas arī uzņēmumu darbinieku algām
Petraviča uzskata, ka arī turpmāk bezdarbnieku skaits palielināsies. Tāpat nepieciešama palīdzība arī uzņēmumiem, kad ārkārtējā situācija būs beigusies un dīkstāves pabalstu vairs nebūs.
Labklājības ministrija kopā ar Ekonomikas ministriju arī strādā pie risinājuma, ka
primāri eksportējošiem uzņēmumiem vai lielākiem, perspektīvākiem uzņēmumiem varētu subsidēt algas, lai motivētu kompānijas paturēt darbiniekus.
Ministre uzsvēra, ka šī idejas vēl ir pavisam “jēla” un par “procentiem, cik subsidēt, vēl tiks runāts”.
KONTEKSTS:
Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā no 13. marta līdz 12. maijam ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne aizliegumu un ierobežojumu, kas atstāj negatīvu ietekmi uz daudzām uzņēmējdarbības nozarēm. Ņemot vērā sarežģīto situāciju, valdība un Saeima lēmusi par dažādām atbalsta formām uzņēmējiem un krīzes dēļ bez darba un ienākumiem palikušajiem cilvēkiem.
