ĪSUMĀ:
- Covid-19 seku mazināšanai dažādos atbalsta pasākumos no 3 miljardiem eiro iztērēta puse.
- Lielākā daļa atbalsta resursu aizņemta finanšu tirgos; gada laikā būtiski audzis valsts parāds.
- Ārkārtējās situācijā paredzēti dažādi atbalsta pasākumi uzņēmējdarbībai; daļa turpināsies nākamgad.
- LIAA viesnīcu atbalsta programmā dažās dienās 33 pieteikumi par kopumā 877 000 eiro.
- Spriež par viesnīcu izmantošanu pašizolācijai; pilnveidos eksportējošo uzņēmumu atbalstu.
- Strādā pie grozījumiem, lai līdz gada vidum pagarinātu "Altum" programmu termiņu.
- Vēl gaida EK akceptu, lai varētu pieteikties vienreizējai subsīdija apgrozāmajiem līdzekļiem.
- VID saņēmis kopumā 4000 dīkstāves pabalstu un subsīdiju piešķiršanas iesniegumus.
- Pēc 31 uzņēmuma iesniegumiem izmaksāti pabalsti darbiniekiem kopumā 28784 eiro apmērā;
- Bet pēc 71 pašnodarbinātās personas iesniegumiem izmaksāti dīkstāves pabalsti 19 098 eiro apmērā
- Tāpat izmaksātas 22 algu subsīdijas kopumā 5649 eiro apmērā.
No minētajiem trim miljardiem eiro aptuveni 2,2 miljardi eiro ir Valsts kases kopš marta starptautiskajos finanšu tirgos aizņemtie resursi. Tāpat finanšu resursus Latvija aizņēmusies dažādās starptautiskās finanšu institūcijās, tostarp Ziemeļu investīciju bankā ir aizņemti 500 miljoni eiro, no kuriem daļa saņemta šoruden, bet otra daļa tiks piešķirta nākamgad.
"(..) Dažādā veidā un dažādu valsts institūciju piesaistītais finansējums un tā fiskālā ietekme ir kopumā ap trim miljardiem eiro.
Ja salīdzinām pirmo un otro [Covid-19] vilni, tad puse no tā aptuveni ir novirzīta atbalsta sniegšanai pirmajā vilnī un aptuveni tikpat daudz ir atlicis vēl šim gadam un turpmākajiem gadiem, ja būs nepieciešams atbalsts ne tikai 2021. gadā, bet arī 2022. un 2023. gadā," klāstīja FM pārstāvis.
No valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" dažādu nozaru – veselības, transporta, izglītības, kultūras – atbalstam, kā arī dažādiem pabalstiem iedzīvotājiem līdz šim izlietoti apmēram 1,2 miljardi eiro, tostarp 985 miljoni eiro pirmajā Covid-19 uzliesmojumā pavasarī un ap 229 miljoniem eiro piešķirti atbalsta pasākumiem otrajā uzliesmojumā.
FM pārstāvis atzīmēja, ka vēl attīstības finanšu institūcijā "Altum" dažādiem atbalsta pasākumiem uzņēmumiem ir pieejams aptuveni miljards eiro. No tiem līdz šim piešķirti aptuveni 683 miljoni eiro. Tāpat 150 eiro miljoni eiro piešķirti pašvaldībām augstas gatavības investīciju projektu īstenošanai u.c.
"Rezumējot – no šiem trijiem miljardiem, kas pieejami dažādiem atbalsta veidiem, puse aptuveni jau ir izsniegta, lai atbalstītu uzņēmumus un nodarbinātos,
un aptuveni tikpat daudz ir paredzēts 2021. gadam un turpmākajiem gadiem," klāstīja Jarockis.
Valsts kases Prognozēšanas un finanšu plānošanas departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka preses konferencē atzīmēja, ka valsts parāds Covid-19 krīzes laikā ir pieaudzis būtiski, sasniedzot aptuveni 13 miljardus eiro. Lielākoties ir starptautiskās saistības.
Gada sākumā valsts parāds saskaņā ar Eiropas kontu sistēmas (EKS’95) metodoloģiju bija nepilni 37% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), bet saskaņā ar aktuālo prognozi valdības parāds šogad būs 46%–47% no IKP, piebilda Jalovecka.
Kādi atbalsta pasākumi spēkā un iecerēti?
Ārkārtējā situācijā, kas būs spēkā līdz nākamā gada 11. janvārim, pieejami vairāki uzņēmējdarbības atbalsta instrumenti:
- Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie dīkstāves pabalsti, subsidētās darbavietas un vienreizējā subsīdija apgrozāmajiem līdzekļiem (vēl nav aktīva). Tāpat arvien spēkā ir iespēja pagarināt nodokļu samaksu, u.c.
- Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētais atbalsts viesnīcām un eksportējošajiem uzņēmumiem.
-
Attīstības finanšu institūcijas "Altum" administrētie atbalsta pasākumi – apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem, garantijām banku kredītu brīvdienām, pašu kapitāla atbalsta fonds.
Dīkstāves pabalstus un algu subsīdijas valsts sākusi izmaksāt aptuveni mēnesi pēc ārkārtējās situācijas sākuma. Iepriekš Ekonomikas ministrija (EM) to pamatoja ar vajadzību pēc Eiropas Komisijas (EK) saskaņojuma. Taču tagad ministrija norādīja, ka saskaņojums tomēr nav nepieciešams, jo Latvija izvēlējusies pabalstus izmaksāt neatkarīgi no nozares. Tas gan nenozīmējot, ka pabalstu bija iespējams izmaksāt agrāk.
Tikmēr EK saskaņojums joprojām ir vajadzīgs trešajam atbalsta rīkam – vienreizējam grantam līdz 50 000 eiro uzņēmumam par apgrozījuma kritumu.
EM lēmusi granta nosacījumus padarīt stingrākus. Iepriekš pamata kritērijs bija apgrozījuma kritums novembrī pret trim iepriekšējiem mēnešiem, taču ministrija rosinās noteikt vēl vienu kritēriju – apgrozījumam novembrī jābūt vismaz par 30% zemākam nekā 2019. gada novembri. Tādā veidā tikšot izslēgta sezonu ietekme. Kad varētu notikt pirmās izmaksas, EM prognozēt atsakās. Savukārt EK atbalsts saņemts jaunam atbalsta pasākumam tūrisma nozarei.
EM Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms atzīmēja, ka vēl tiek strādāts pie LIAA eksportējošo uzņēmumu atbalsta programmas pilnveides. Tāpat tiek vērtētas iespējas izmantot viesnīcu infrastruktūru tiem iedzīvotājiem, kam nepieciešama pašizolācija.
EM pārstāvis atzīmēja, ka
"Altum" administrētie atbalsta pasākumi gan būs pieejami ilgāk – līdz jūnija vidum. Pašlaik skatīšanai valdībā tiek virzīti attiecīgi noteikumu grozījumi.
LIAA vadītājs Kaspars Rožkalns klāstīja, ka vēl būs pieejams atbalsts darbaspēka apmācību programmai. Tam ieplānoti pieci miljoni eiro, un šis atbalsts būs pieejams līdz 2023. gada beigām. Kopumā šajā programmā plānots atbalstīt 240 uzņēmumus un apmācīt vismaz 900 darbiniekus.
Kā piesakās atbalstam dažādos pasākumos?
LIAA administrētais atbalsts:
- LIAA administrētajā viesnīcu atbalsta programmā no 4. decembra līdz pirmdienai, 7. decembrim, saņemti 33 pieteikumi par kopumā 877 000 eiro no kopumā pieejamajiem 4,74 miljoniem eiro. "Tas nozīmē, ka uzņēmumi diezgan aktīvi piesakās," vērtēja LIAA vadītājs, norādot, ka uzņēmumi finansējumu varēs apgūt līdz nākamā gada jūnijam.
- Savukārt eksportējošo uzņēmēju atbalstam līdz šim saņemti 53 pieteikumi. "Mūsuprāt, tas ir salīdzinoši maz," vērtēja Rožkalns, norādot, ka vēsturiski atbalsts programmā paredzēts izstādēm, taču tagad tas ir plašāks un to ir paredzēts paplašināt vēl vairāk.
"Altum" administrētais atbalsts:
- Apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmā, kur paredzēti līdz 200 miljoniem eiro, līdz šim apstiprināti 510 pieteikumi par nepilniem 100 miljoniem eiro, preses konferencē informēja "Altum" vadītājs Reinis Bērziņš. Šajā programmā vairāk pieteikumi ir no pakalpojumu, apstrādes rūpniecības un tirdzniecības nozares.
- Līdzīgi ir programmā garantijām banku kredītu brīvdienām. Pieprasījums pēc šī atbalsta ir mazāks nekā sākotnēji.
Gada laikā būtiski – par 215 miljoniem eiro – audzis "Altum" portfelis. Gada sākumā tas bijis 655 miljoni eiro, bet patlaban tas ir 870 miljoni eiro, piebilda Bērziņš. "Protams, tas lielā mērā noticis Covid-19 ietekmes rezultātā (..)."
VID administrētais atbalsts:
- Dīkstāves pabalstiem un algu subsīdijām no 1. decembra līdz 7. decembra vakaram saņemti kopumā 4000 pieteikumi. Salīdzinoši aktīvi dīkstāves atbalsta pieteikšanā ir pašnodarbinātie, patentmaksātāji un mazi uzņēmumi. Acīmredzot lielākiem uzņēmumiem gatavošanās atbalsta pieteikšanā prasa ilgāku laiku, lēsa VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča.
Pēc 31 uzņēmuma iesniegumiem līdz pirmdienas vakaram izmaksāti pabalsti darbiniekiem kopumā 28 784 eiro apmērā un 22 algu subsīdijas kopumā 5649 eiro apmērā.
Savukārt pēc 71 pašnodarbinātās personas iesniegumiem izmaksāti dīkstāves pabalsti kopumā 19 098 eiro apmērā.
Garanča preses konferencē atzīmēja, ka vidējais pabalsta apmērs mazliet pārsniedz minimālo pabalsta slieksni, kas novembra mēnesī ir aptuveni 250 eiro. "Pietiekami liela sadaļa, protams, ir šīs minimālās summas saņēmēju, bet ir arī jau šobrīd gan pašnodarbinātās personas, gan darbinieki, kas saņem maksimālo summu, kas novembrī ir 733,33 eiro, attiecīgi proporcionāli dienām," piebilda VID pārstāve.
Dienests plašāku analīzi sola vēlāk, kad naudu būs saņēmuši vairāk pieteicēju.
- Joprojām ir spēkā virkne atbalsta pasākumu nodokļu jomā, kas stājās spēkā šā gada martā, pirmās ārkārtējās situācijas laikā, piemēram, nodokļu samaksas termiņa pagarināšana līdz trim gadiem, ātrāka PVN pārmaksas atmaksa, iespēja nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus u.c.
Līdz šim par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu saistībā ar Covid-19 krīzi saņemti 7000 pieteikumi par vairāk nekā 170 miljoniem eiro.
VID pārstāve preses konferencē atzīmēja, ka šie atbalsta pasākumi noteikti līdz gada beigām, taču tiek vērtēta iespēja pagarināt to termiņu līdz nākamā gada vasarai.
