Reģistrētā bezdarba līmenis septembrī bija 6% no valsts ekonomiski aktīvajiem iedzīvotajiem. Tie ir vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku. Zemākais septembra radītājs bija 2019. gadā, kad bezdarba līmenis nokritās zem 6%. Pagaidām gan ir grūti prognozēt, kā vakcinācijas pienākums ietekmēs bezdarba līmeni nākotnē.
"Mēs neredzam nekādu indikāciju, kas rādītu, ka jaunie noteikumi varētu kaut kādā veidā palielināt bezdarbnieku rindas. Kāda būs situācija nākotnē – to, pieļauju, mēs redzēsim novembra vidū," izteicās Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāve Signe Bierande.
Taču ietekme neapšaubāmi būs, pārliecināti Latvijas Televīzijas uzrunātie personāla atlases speciālisti un ekonomisti. Pēc "CV Online Latvia" vadītāja Aivja Brodiņa domām, prasība vakcinēties valsts un pašvaldību sektorā strādājošajiem varētu stimulēt šo cilvēku pāreju uz privāto sektoru.
"Darba devēji no privātā sektora – viņi var sagaidīt lielāku interesentu skaitu. Tajā pašā laikā ir jāskatās, noteikti arī privātajā sektorā būs darba devēji, kuriem, iespējams, jau šobrīd šī vakcinācijas aptvere ir ļoti augsta. Tad viņi arī noteikti izvērtēs tikai kandidātus, kuri ir vakcinēti," stāstīja Brodiņš.
Jau pašlaik internetā atrodami sludinājumi, kuros ir iekļauta prasība amata pretendentiem par sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu. Piemēram, tiek meklēts būvinženieris. Atskaitot prasību par attiecīgo izglītību un B kategorijas autovadītāja apliecību, saraksta beigās atrodams punkts par derīgu Covid-19 sertifikātu.
Turklāt eksperti norāda, ka atrast pietiekami daudz darbinieku ar Covid-19 sertifikātiem varētu būt grūti.
"Mēs neviens nevaram atlaist, piemēram, simt un divsimt darbinieku un cerēt, ka aiz durvīm stāv nākamie simt vai divsimt ar sertifikātiem," uzsvēra Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga.
Vienīgā izeja no esošās situācijas ir panākt, lai lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pabeigtu vakcinācijas kursu. Pretējā gadījumā pieaugs slogs valsts sociālajam budžetam.
"Daļa no šiem cilvēkiem aizies uz bezdarbniekiem, saņems šo pabalstu, kas atkal būs slogs mūsu nodokļu sistēmai un kas atkal būs lieli izdevumi saistībā ar bezdarbnieku pabalstiem," norādīja Selga.
Atskaitot bezdarba līmeņa iespējamo pieaugumu, vakcinācijas pienākums darba tirgū varētu radīt situāciju, kurā vienas iedzīvotāju daļas labklājība augs, bet citiem, pārsvarā nevakcinētajiem, ienākumi samazināsies.
"Tas var radīt tādu duālu situāciju darba tirgū, kad, no vienas puses, mums ir izteikts darba spēka trūkums un, visticamāk, tādēļ arī atalgojuma pieaugums vienā sabiedrības grupā un savukārt augstāks bezdarbs un algu stagnācija vai pat ienākumu samazināšanās darbiniekiem citā darba tirgus segmentā," stāstīja Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste.
Tikmēr privātā sektora uzņēmumi domā par vairākiem risinājumiem, kā vakcināciju veicināt savu darbinieku vidū. Piemēram, apmaksājot Covid-19 testus darbiniekiem, kamēr viņi nav pabeiguši vakcinācijas kursu, vai organizējot vakcināciju darbavietā.
KONTEKSTS:
Šajā Covid-19 vilnī vislielākie ierobežojumi skar cilvēkus, kuriem nav Covid-19 pārslimošanas vai potēšanās sertifikāta, – valdība lēma no 11. oktobra uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju, kas Covid-19 pandēmijā ir jau trešā reize. Vienlaikus noteikti ierobežojumi ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Tostarp uzsvars likts uz darbu attālināti un pienākumu valsts un pašvaldības iestādēs strādājošajiem potēties pret Covid-19. Noteikti arī ierobežojumi tirdzniecībā, pakalpojumos, ēdināšanā, kā arī kultūras jomā.
