Jauniete bez iekrājumiem
Kristiāna Štāla ir pasākumu producente. Līdz Covid-19 šim pavasarim viņas galvenais darbs bija saistīts ar konferences “Techchill” organizēšanu. Taču, sākoties Covid-19 krīzei, plānotie pasākumi viens pēc otra tika atcelti, un jauniete palika bez darba.
“Ekonomiskā ziņā tas sākumā bija šoks par to, ko darīt tālāk. Esmu diezgan neorganizēts jauns cilvēks, man nav lielu iekrājumu, lai es varētu tā brīvi 2 – 3 mēnešus dzīvot un neko nedarīt,” atzīst jauniete.
Kristiānai uz brīdi pat vajadzēja aizņemties naudu no draugiem, bet viņai paveicās salīdzinoši ātri atrast jaunu darbu digitālās reklāmas un sociālo mediju mārketinga nozarē. Taču ne visiem viņas vienaudžiem tā paveicies.
“Es zinu pāris paziņas, kas arī zaudēja darbu. Diezgan nesmukos veidos. Viņi bija spiesti aiziet. Cik nu var uz bezdarbnieku pabalstu paļauties. Ir draugi, kas jau mēnesi, pusotru meklē kādus variantus,” stāsta Kristiāna.
Jaunieši krīzē aizņemas
Kredītu pārvaldības uzņēmuma “Intrum” veiktais pētījums 24 Eiropas valstīs atklāj, ka Covid-19 krīze īpaši smagi skārusi jaunus cilvēkus vecumā no 22 līdz 37 gadiem.
“Latvijā pat nedaudz vairāk nekā 60% jauniešu atzina, ka saskārušies ar dažādām nodarbinātības sekām – zaudēts darbs, samazināti ienākumi vai dīkstāve,” stāsta uzņēmuma “Intrum” ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.
Šajā vecuma grupā ienākumu samazināšanās ir īpaši sāpīga, jo gados jauni strādājošie lielākoties vēl nav paguvuši izveidot iekrājumus “nebaltām dienām”.
“Tieši jaunieši ir arī tie, kas krīzes laikā sākuši arvien vairāk aizņemties, lai nomaksātu tekošos maksājumu, un uzņēmušies jaunas parādsaistības,” norāda Valeika.
Vairāk jauniešu - bezdarbnieku
Arī jauniešu nevalstisko organizāciju apvienības “Latvijas Jaunatnes padome” pārstāvji novērojuši – tieši gados jauni strādājošie bieži vien ir tie, ko darba devējs krīzes laikos atlaiž pirmos. Marta sākumā Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) bija reģistrēti aptuveni 3500 jauniešu bezdarbnieku vecumā līdz 24 gadiem. Marta beigās - jau vairāk nekā 5600.
“Latvijas Studentu apvienība aprīlī veica aptauju studējošo vidū. Un arī uzrādījās dati, ka studējošajiem dramatiski krities ienākumu līmenis. Līdz pat 12% studējošo apsver iespējas pamest studijas, jo vienkārši nevar to vairs atļauties,” stāsta Latvijas Jaunatnes padomes viceprezidents Matīss Lācis.
Sola atbalstu
Labklājības ministrija tuvākajā laikā sola ieviest jaunu atbalsta mehānismu studējošajiem bezdarbniekiem. Proti, valsts varētu subsidēt darbavietas augstākās izglītības iestādēs, piemēram, iesaistoties pētnieciskajos darbos. Nekādu lielo naudu gan šajos darbos nopelnīt neizdosies.
“Atalgojums ir līdz 200 eiro mēnesī. Tas varētu būt vismaz uz brīdi kāds aizvietojums tam atalgojumam, ko viņi iepriekš saņēmuši, strādājot kaut kur citur,” saka labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”).
Papildus izstrādāta arī Jauno speciālistu atbalsta programma. To varēs saņemt cilvēki, kas beiguši augstskolu gada laikā pirms krīzes sākuma un šobrīd nonākuši bezdarbniekos, bet stāža trūkuma dēļ nevar pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu. Jauno speciālistu pabalsts pirmos divus mēnešus būs 500 eiro, bet divus nākamos – 375 eiro.
KONTEKSTS:
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa izraisītās Covid-19 izplatības ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas, tāpēc arī turpmāk ir noteikti vairāki ierobežojumi un piesardzības pasākumi.
Atbalstam uzņēmējiem un iedzīvotājiem valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 4 miljardu eiro apmērā. Valsts budžetā šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēts par 6% mazāk, nekā plānots.
