Valdība otrdien lēma sašaurināt uzņēmumu loku, kas varēs saņemt valsts atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem līdz 50 000 eiro.
Ja iepriekš galvenais kritērijs bija 20% apgrozījuma kritums novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trim mēnešiem, tagad valdība klāt pielikusi vēl vienu kritēriju – salīdzinot ar pagājušo gadu apgrozījumam atbalsta saņemšanas mēnesī jābūt par 30% mazākam. Lai saņemtu subsīdiju, abiem kritērijiem uzņēmumam jāatbilst vienlaikus.
Par to sašutusi ir LDDK, kura rosināja atbalstu piešķirt gadījumā, ja izpildās viens no kritērijiem.
Konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone skaidroja: “Visobjektīvākais kritērijs tomēr ir 2019. gada apgrozījums, jo tajā brīdī mēs nevaram vainot, ka kāds ir labi vai slikti strādājis. Šajā gadījumā tas ir objektīvi.”
Arī ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka atbalsta saņemšanai būtu jāvērtē apgrozījuma kritums pret iepriekšējo gadu. Tas no atbalstāmo loka neizslēgtu uzņēmumus, kuru galvenie ienākumi rodas tieši ziemas mēnešos. Tāpat jaunajam atbalsta mehānismam nekvalificējas tie, kas kritumu piedzīvoja līdz ar Covid-19 krīzes sākumu pavasarī, nevis slimības uzliesmojumu rudenī.
“Tās izmaiņas ekonomikā novembrī nav tik lielas, kā mēs redzējām martā un aprīlī. Daudzi uzņēmumi, kas turpināja darbu un mēģināja pielāgoties, viņi jau nespēs atbalstam kvalificēties – pietrūkst apgrozījuma krituma. Tādēļ papildu prasību ieviešana, manuprāt, īsti nav pamatota,” norādīja ekonomists.
EM savukārt norādīja, ka jaunā kritērija mērķis ir izslēgt iespēju, ka atbalstu saņem sezonāli uzņēmumi, kuriem apgrozījums rudenī krītas katru gadu. Prasība par apgrozījuma kritumu līdz ar šī gada novembri atstāta tāpēc, ka subsīdijas mērķis ir atbalstīt tikai rudens ārkārtējās situācijas dēļ cietušos uzņēmumus.
EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko uzsvēra, ka mērķis ir atbalstīt Covid-19 skartos uzņēmumus: “Valdības nostāja ir tāda, ka mēs atbalstām tos uzņēmumus, kuri ir tieši cietuši ar rīkojumiem, kas ir izdoti tagad, kas ierobežo tagad uzņēmējdarbību. Nevis tos, kuriem ir grūti visā kopējā periodā, bet lai trāpītu precīzi pa grupu, kuru valdības noteiktie ierobežojumi ietekmē.”
Meņģelsone šādu pieeju nodēvēja par “skarbu uzņēmumu šķirošanu”, tomēr EM kritērijus koriģēt vairs neplāno.
Šobrīd atbalsta mehānismu ministrija saskaņo ar Eiropas Komisiju. Aleksejenko minēja, ka pirmās izmaksas varētu notikt decembrī, taču vairums pieteicēju subsīdiju kontā saņems pēc Jaunā gada.
KONTEKSTS:
Latvijas uzņēmējiem pašreizējās ārkārtējās situācijas laikā ir trīs atbalsta veidi – dīkstāves pabalsti, subsidētās darbavietas un vienreizējā subsīdija apgrozāmajiem līdzekļiem.
Sīkāk par to, kādi ir nosacījumi dīkstāves pabalstu un algu subsīdiju saņemšanai lasiet šeit.
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt.
Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Muzeji, tiem radniecīgas mākslas darbu eksponēšanas vietas un bibliotēkas darbu varēs turpināt kā līdz šim, strikti ievērojot visas epidemioloģiskās prasības. Citas kultūrvietas līdz nākamā gada 11. janvārim apmeklētājiem būs slēgtas.
