Kad valdība rudenī lēma par obligātu Covid-19 sertifikāta noteikšanu visiem klātienē strādājošajiem, vakcinācijas rādītāji bija salīdzinoši zemi. Ekonomikas ministrijas (EM) jaunākie apkopotie dati apliecina, ka sertifikāts par vakcināciju pret Covid-19 vai tā pārslimošanu ir jau ap 94% nodarbināto. Šāds strikts lēmums bija jāpieņem, vienlaikus daļa strādājošo "pazudīs" ēnu ekonomikā vai ārvalstīs, secināja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
"Protams, ir nozares, kurās vakcinācijas apjoms vēl uzrāda zināmu riska zonu. Tādas ir transporta, uzglabāšanas, būvniecības, arī apstrādes rūpniecības nozares.
Tomēr kopumā šie vakcinācijas skaitļi ir gana strauji un labi uzkāpuši uz augšu. Tāpēc milzīgas apokalipses nebūs.
Vienlaikus diemžēl ir visai ticami, ka atsevišķos sektoros būs ēnu ekonomikas pieaugums un daļa meklēs iespējas kaut kur emigrēt," teica Endziņš.
Līdz šai dienai prasību par Covid-19 sertifikāta iegūšanu nav īstenojuši un līdz ar to bez darba var palikt ap 62 000 cilvēku. Visvairāk pret Covid-19 nevakcinēto personu ir transporta un uzglabāšanas nozarē. Tajā Latvijā derīga Covid-19 sertifikāta nebūšot ap 14 600 cilvēku jeb 19% nodarbināto. Daļa šo ciparu slēpjas faktā, ka tālbraucēji uz NVS valstīm ieguvuši vakcīnu tur. Visbiežāk tās nav Eiropas Savienībā apstiprinātas potes. Šāda situācija apgrūtinās darbu nozarē, kurā darbaroku trūka jau pirms Covid-19 krīzes, secināja Aleksandrs Pociluiko. Viņš vada biedrību "Latvijas auto", kas pārstāv apmēram pusi starptautisko pārvadātāju uzņēmumu Latvijā.
"Protams, ka daļa no nozarē strādājošajiem pateica: "Ai, vienalga, duriet, kur gribat un ko gribat. Man vajag strādāt un sūtīt naudu uz mājām, nevaru palikt bez darba". Ir tādi, kuri pateica: "Nē, negribu riskēt ar savu veselību. Man jau ir pote un viss. Ja neatzināt, tad neatzināt. Ja nebūs citu variantu, tad nebūs." Mūsu kaimiņiem, piemēram, Lietuvā ir sertifikāts trešo valstu pilsoņiem par antivielu rādījumiem. Viņi nodod asinis, tiek izmērīts, kādā līmenī, ja tas ir pietiekams, tad var turpināt strādāt," klāstīja Pociluiko.
Viņš norādīja, ka atsevišķas normas valdības noteikumos būtu pielabojamas. Piemēram, ka attālināts darbs skaitās tikai mājās. Viņaprāt, kravas auto vadītājs, kurš vienatnē dodas uz kādu valsti, nebūtu uzskatāms par pakļautu papildus riskiem. Šī līdzība sakrīt ar apsvērumiem par obligātu vakcināciju arī citās profesijās, kurās ikdienā nav cieša kontakta ar citiem cilvēkiem, piemēram, naktssargiem vai kurinātājiem, pauda uzņēmēju pārstāvji.
Savukārt daļa būvniecībā strādājošo nebīstoties palikt bez darba, jo atradīšot darbu aiz valsts robežām vai "pelēkajā sektorā", kur vienmēr vajag darbarokas, sacīja Latvijas Būvnieku asociācijas vadītājs Normunds Grinbergs.
"Privātā sektorā nav šīs izsekojamības un ir ēnu ekonomika, un var aiziet pie viena, otra, trešā uz mazākiem objektiem un mierīgi turpināt darbu.
Tāpat daudzi būvnieki jau šobrīd ir pārtraukuši darba attiecības, sarunājot ar darba devēju, ka līdz pavasarim aizies uz bezdarbniekiem. Trešais virziens ir darbs ārzemēs, kur, iespējams, pietiek ar negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Viena daļa, daudz nedomājot, aizbrauks peļņā uz Skandināviju vai rietumvalstīm," sprieda Grinbergs.
Viņš uzsvēra, ka vakcinācijas rādītāji dažādos uzņēmumos būtiski atšķiroties. Taču kopumā nozarē gaidāmas grūtības plānot darbus pat dažus mēnešus uz priekšu. Tāpēc asociācija vēstulē vairākām ministrijām aicinājusi noteikt "force majeure" stāvokli saistībā ar būvdarbiem, par kuriem līgumi noslēgti līdz 9. oktobrim vai laikā, kad nebija zināms par vakcinācijas prasību visiem strādājošajiem. Tādējādi būtu iespējams novērst soda sankcijas par darbu kavējumiem.
Vienlaikus Covid-19 sertifikāta neesamība nevarēs būt iegansts pilnu laiku vai līdz astoņiem mēnešiem pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu. Ministru kabineta noteikumi kopš 25. novembra paredz, ka sertifikāta neesamība nav objektīvs iemesls atteikties no darba.
Situācijā, kad persona divas reizes atteiksies no piemērota darba piedāvājuma, valsts atbalstu var anulēt,
norādīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Darba tirgus departamenta vecākā eksperte Alise Apsīte.
"Sertifikāta neesamība nav šķērslis iegūt bezdarbnieka statusu, taču klientiem jāņem vērā, ka bezdarbnieka statusa laikā ir aktīvi jāmeklē darbs. Ja bez Covid-19 sertifikāta nevar turpināt aktīvus un sekmīgus darba meklējumus, tad Nodarbinātības valsts aģentūrai būs jāpiedāvā piemērots darbs, kura veikšanai ir nepieciešams šis sertifikāts. Ja klients ar bezdarbnieka statusu nespēs divreiz pieņemt šādu piemērotu darba piedāvājumu, tad gan Nodarbinātības valsts aģentūra izvērtēs bezdarbnieka statusa zaudēšanu," skaidroja NVA pārstāve.
Pēc Ekonomikas ministrijas sniegtajiem datiem – tūkstošos mērāms darbinieku skaits Covid-19 sertifikātu nav ieguvuši arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā, mākslas, izklaides un atpūtas jomā, apstrādes rūpniecībā, nekustamo īpašumu jomā, tirdzniecībā, enerģētikā, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā un administratīvajos un apkalpojošajos dienestos.
Pārejas noteikumi paredz no darba neatstādināt tos, kuri līdz 15. decembrim sākuši, bet nav pabeiguši vakcinācijas kursu.
Ko domā Rīgas ielās sastaptie iedzīvotāji?
Lai arī prasība par Covid-19 vakcinēšanās vai izslimošanas sertifikātu klātienē strādājošajiem ir izprotama, tā visbiežāk izpildīta darba vietas prasības dēļ – tā Latvijas Radio pastāstīja Rīgas ielās uzrunātie iedzīvotāji. Kāda sastaptā jauniete no Ukrainas šīs normas dēļ no šodienas, 15. decembra, palikusi bez darba.
"Esmu no Ukrainas un šīs situācijas dēļ tikko zaudēju darbu. Tagad esmu brīva. Man ļoti patīk Latvija, gribu šeit turpināt dzīvot, un esmu nolēmusi meklēt darbu ārpus Rīgas, kur varbūt mani pieņems arī bez kovida sertifikāta. Es šādi dzīvoju jau piecus gadus un domāju, ka kaut ko atradīšu! Personīgi man šī situācija nepatīk, uzskatu to par diskrimināciju. Piemēram, saslimstot kāds dzer ūdeni ar citronu, bet kāds – tabletes, un valdībai nevajadzētu noteikt, vai lietot to vai to," viņa uzskata.
"Man pašam ir [Covid-19 sertifikāts]. Daļēji piespiedu kārtā, daļēji brīvprātīgi, jo es strādāju eksportā. Man nav variantu, bet esmu par. Es esmu projektētājs, strādāju ar Norvēģiju, ar Zviedriju. Man visi kolēģi un visi ģimenē ir potēti. Ja citas valstis pieprasa, tad tas ir jādara. Ja nebūtu jābrauc, varbūt vēl nebūtu potējies pret Covid-19," pastāstīja kāds vīrietis.
"Es izdarīju vakcināciju tikai tāpēc, ka mani piespieda. Strādāju konditorejā. Kolēģu attieksme bija dažāda, puse uz pusi. Vakcinējās visi. Covid-19 testi ikdienā vairs nav vajadzīgi," norādīja kāda sieviete.
Bet kāds vīrietis pauda: "Es esmu par to, lai rūpētos arī par citu cilvēku labklājību un veselību. Arī mans draugu loks ir liberāli cilvēki, visi to atbalsta, ir par progresu un ka jādara tas, kas jādara."
