"Daugavpils siltumtīklos" oktobrī testa režīmā sāka strādāt pavasarī uzbūvētā šķeldas katlu māja. Ar tajā saražoto siltumu gan nepietiek, lai apgādātu visu pilsētu, tāpēc jāturpina vien kurināt arī dabasgāzi. Tās cenas pamatīgi pieaugušas, taču "Daugavpils siltumtīkliem" izdevies to iepirkt tā, lai siltumtarifs nebūtu jāpaaugstina. Kas ir lētās dabasgāzes piegādātājs, Daugavpilī neatklāj.
"Tā nav slēpjama informācija. Tas ir komercnoslēpums. Ir komercnoslēpuma definīcija, kas ir paredzēta. Mums šis likums jāievēro. Darījums ir noticis likumā noteiktajā kārtībā," skaidroja "Daugavpils siltumtīklu" valdes loceklis Artis Birkmanis.
Jāatgādina, ka "Daugavpils siltumtīkli" šogad jau saņēma kritiku par pārkāpumiem iepirkumu procedūrā, Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai laužot līgumu sakarā ar katlu mājas būvniecību.
"''Siltumtīkli'', ievērojot procedūru, izsludina cenu aptauju, tirgus izpēti, un pretendenti sniedz savu piedāvājumus. Es nezinu, tā visdrīzāk ir komerciāla rakstura informācija," sprieda Daugavpils domes izpilddirektore Sabīne Šņepste.
"Likums, kas nosaka kapitālsabiedrību darbību, tieši publisko kapitālsabiedrību darbību, paredz noteiktu informācijas apjomu, kas par kapitālsabiedrību ir jāzina.
Tādas detalizācijas, lai katrs noslēgtais darījums tiktu publiskots, nav," atzina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Ilze Oša.
Lai gan likums neuzdot kā pienākumu atklāt šādu informāciju, eksperti vērtēja, – kapitālsabiedrībām vismaz iekšēji būtu jāizstrādā kārtība, kādos gadījumos un kāpēc kāda informācija tiek slēpta.
"Kāpēc šo informāciju slēpt no iedzīvotājiem vai uzņēmuma klientiem, vai žurnālistiem, kas uzdod pamatotus jautājumus? Tātad, kas ir šie principi, kādā veidā pašvaldības kapitālsabiedrība pildot šo autonomo funkciju ir panākusi kādus līguma nosacījumus? Šeit es neredzu tos iemeslus, ka mēs visu varam paslēpt aiz komercnoslēpuma plīvura," teica Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.
"Jautājums, vai mēs gribam, lai būtu Rīgas scenārijs numur divi Daugavpilī. Tas ir jautājums par to, pie kā var novest slikta kapitālsabiedrību pārvaldība," sacīja politikas pētniece Liene Gātere.
Eksperti gan atzina, ka vienlaikus sabiedrībai būtu jāuzticas tiesībsargājošajām iestādēm un regulatoriem.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija jau norādījusi, ka par līgumu ir informēta un neatbilstības neesot konstatētas.
Ar līgumu sociālajos tīklos lepojas Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš ("Saskaņa"), tikmēr citi pašvaldības deputāti ir neziņā.
"Es kā domes deputāts arī esmu pastumts malā no informācijas. Pēc neoficiālas informācijas, šobrīd tiek veikti vairāki iepirkumi. Tiek veikti īstermiņa iepirkumi uz mēnesi, uz divām nedēļām," sacīja Daugavpils domes deputāts Pēteris Dzalbe ("Daugavpils novada partija").
Šāda īstermiņa plānošana opozīcijas deputātu neapmierina, tāpēc, ja piecu dienu laikā netiks sniegta informācija, viņš plāno vērsties KNAB.
"Pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību vadītājiem vai citām amatpersonām, pie kā deputāti griežas, ir jāsniedz šī informācija saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. To paredz normatīvie akti. Droši vien likumsakarīgs ir jautājums, kas notiek, ja šī informācija netiek sniegta. Tad deputāts var vērsties Administratīvajā rajona tiesā," skaidroja VARAM pārstāve.
Oktobrī siltumu Daugavpilij pārtrauca piegādāt arī privātie koģenerācijas staciju uzņēmumi, kas paziņojuši par tehnoloģisko pārtraukumu. Toties tarifs iedzīvotājiem vismaz pagaidām palicis nemainīgs, tiesa, tas nebūt nav zemākais Latvijā.
