ĪSUMĀ:
- Covid-19 krīzes pirmajā gadā ekonomiskā bedre Lietuvai un Igaunijai nebija tik dziļa kā Latvijai.
- Abas kaimiņvalstis ātrāk atgriezās pie pirmskrīzes izaugsmes un spēja to noturēt.
- Latvijas ekonomiku šajā laikā ietekmēja arī kravu tranzīta kritums.
- Aviopasažieru pārvadājumos izdevies atgūt vien pusi no iepriekšējā apjoma.
- LDDK eksperts: Virknē jomu Latvijas ekonomiku sliktāk ietekmējuši ierobežojumi.
- Pirmajā vilnī Latvijā straujāk nokrita privātais patēriņš, vēlāk – naudu mēdz tērēt ārzemēs.
- Strauji audzis preču eksports, taču tā īpatsvars ekonomikā nav tik liels kā Lietuvai un Igaunijai.
- Arī investīcijas Latvijā aug, tomēr Lietuvā un Igaunijā – straujāk.
Ja aplūko iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājus Baltijas valstīs pa ceturkšņiem kopš 2019. gada nogales, kad Covid-19 Eiropu vēl nebija sasniedzis, tad var redzēt, ka Lietuvai un Igaunijai 2020. gadā bedre nebija tik dziļa kā Latvijai. Abas kaimiņvalstis ātrāk atgriezās pie pirmskrīzes izaugsmes tempa un spēja to noturēt.
Arī Latvijā IKP izaugsme kopš 2019. gada 4. ceturkšņa līdz 2021. gada 3. ceturksnim ir ar plusiem (1,7%), bet Lietuvā tā ir bijusi divreiz straujāka (4%), Igaunijā – trīsreiz (5,1%).
“Vēsturiski mums ir bijuši periodi, kad Igaunija aug straujāk, kad mēs augam, Lietuva. Valstis lēkā viena otrai priekšā, kustas plus/mīnus līdzīgi. Tad šobrīd tiešām tā sajūta ir tāda, – to rādītāju, kuros mēs sākam iepalikt, ir tiešām pietiekami daudz,” norādīja bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Kravu un pasažieru pārvadājumi
Iemesli, kas pēdējos gados negatīvi ietekmējuši Latvijas ekonomiku, ir gan ar Covid-19 krīzi un tās vadīšanu saistīti, gan arī senākas kaites. Piemēram, transports. Kravu tranzīts caur Latvijas ostām krita jau pirms pandēmijas un turpināja krist. Lietuvā un Igaunijā tikmēr – kritās nebūtiski vai pat pieauga.
Bet arī Covid-19 ir pie vainas. Pirms pasaulē tika nosēdinātas visas lidmašīnas, Rīgas lidosta bija pārliecinoša līdere Baltijā pēc pārvadāto pasažieru skaita. Atgūta aptuveni puse no iepriekšējā apjoma.
“Pēdējā gada laikā mēs redzam, ka
Lietuvas trīs lielākās lidostas – Viļņa, Klaipēda, Palanga – kopsummā ir aizsniegušās līdz Rīgas līmenim, kas nekad iepriekš tā nav bijis.
Tas jau nozīmē kaut kādu tirgus pārdali ne Latvijai par labu,” secināja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) eksperts Jānis Hermanis.
Privātais patēriņš
Viņš ir pārliecināts, ka gan aviācijas, gan viesmīlības, gan citās Covid-19 īpaši skartajās jomās Latvijas ekonomiku sliktāk ietekmējuši ierobežojumi. “Tie novērojumi ir tādi, ka cilvēki no Latvijas brauc uz kaimiņvalstīm iepirkties, atpūsties, izmantot dažādus citus pakalpojumus. Tur nosacījumi ir liberālāki nekā pie mums,” pastāstīja Hermanis.
Jau pirmajā Covid-19 vilnī Latvijā zemāk nokrita privātais patēriņš, ko ekonomisti skaidroja gan ar vispārēju piesardzību, gan arī ar skopāku valsts atbalstu mājsaimniecībām. Savukārt pēdējos Covid-19 viļņos, kā rāda banku maksājumu karšu dati, Latvijas iedzīvotāji mēdza naudu tērēt ārzemēs. Tiesa, kritumi mazumtirdzniecībā nav ilgi paliekoši – tiklīdz ierobežojumus atceļ, apjomi strauji atjaunojas. Tomēr pēdas ir palikušas.
“Tā pārliecinoši pateikt, ka te ir valdības lēmums un te mums ir pretī kritums ekonomikā, ir grūti. Tirdzniecībā, jā. Tur varbūt tiešām var redzēt, ka mums tie ierobežojumi bijuši ilgstošāki, smagnējāki, gan brīvdienās, gan tagad rudenī mājsēdes laikā, gan arī pavasarī pirms gada bija ilgstošāki un smagnējāki ierobežojumi,” norādīja Āboliņš.
Cerīgās komponentes
Taču ne jau visām nozarēm gājis tik slikti. Salīdzinoši labi klājies lauksaimniecībai, veselības aprūpei, būvniecībai, finanšu sektoram, rūpniecībai. Īpaši strauji audzis preču eksports, bet tā īpatsvars ekonomikā nav tik liels kā Lietuvai un Igaunijai. “Tās ir tās cerīgās komponentes, sevišķi preču eksports, kas ļauj straujāk atgūties, bet mums tas muskulis ir mazāks nekā viņiem, tā vienkāršoti izsakoties,” pauda Hermanis.
Finanšu sektors
Ar pakalpojumu eksportu gan pēdējos gados bijis sliktāk, pat neskaitot transporta un finanšu sektora problēmas.
Neapšaubāmi ilgākā laikā Latvijai tik labi nav veicies ar ārvalstu investīciju piesaisti. Investīcijas aug, bet statistikā var redzēt, ka kopš 2015. gada Igaunijā un Lietuvā ārvalstu tiešās investīcijas kāpušas par 70–80%, kamēr Latvijā par 40%.
Iemeslus tam var meklēt finanšu sektora tīrīšanā, kad Latvijai draudēja nokļūšana tā sauktajā pelēkajā sarakstā. Tomēr, visticamāk, skaidrojums nav tik vienkāršs.
“Visredzamākais, protams, ir šis finanšu sektora kapitālais remonts, kas radījis lielu administratīvo slogu finanšu iestāžu klientiem. Bet arī garākā termiņā daudz kas cits ir bijis. Gan darbaspēku nodokļu likmes Latvijā ir augstākas, gan enerģijas dārdzība,” uzskata darbadevēju organizācijas eksperts.
Latvijas Ārvalstu investoru padomes vicepriekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska vērtēja, ka “kapitālais remonts” vairāk skāris investīcijas no austrumiem, bet tas bijis priekšnosacījums, lai piesaistītu naudu no Rietumiem: “Es vērtēju kapitālo remontu kā ļoti, ļoti pozitīvu. Es gribētu teikt, ja mēs šādu kapitālo remontu nebūtu veikuši, tad investoriem Latvija galīgi nebūtu interesanta.”
Viņa pauda, ka investīcijas reģionā ietekmējis gan Covid-19, gan ģeopolitiskā situācija. Bet, lai izceltos starp kaimiņvalstīm,
Latvijai trūcis skaidri definētas priekšrocības un identitātes, kuru ārvalstu bizness asociētu ar Latviju.
“Citadeles” ekonomists Āboliņš uzskata, ka kopumā uz līdzīgi augošu ekonomiku fona Igaunijai un Lietuvai vairāk bijuši pozitīvi stāsti, kamēr Latvijai vairāk neveiksmju. “Mums bijusi stratēģiski tāda neveiksme vai nišas zaudēšana tas, kas saistīts ar Rietumu–Austrumu biznesa modeli – būt par tiltu gan kravu, gan finanšu plūsmu ziņā,” viņš atzīmēja.
