LAU ir stratēģisks valsts autoceļu infrastruktūras uzturēšanas uzņēmums, kuru politiski pārrauga Satiksmes ministrija. Tā galvenais uzdevums ir valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbi un to plānošana. Ja agrāk LAU līgumpartnerus varēja izvēlēties pēc savas patikšanas, tad pēdējos trīs gadus tam ir jārīkojas saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu un jārīko konkursi.
Maijā LAU izsludināja iepirkumu par frakcionētu šķembu un dolomīta šķembu maisījumu piegādi. Tajā pieteicās pieci pretendenti, bet par uzvarētāju tika pasludināta SIA “Vlakon”. Pērtnieku karjerā SIA “Vlakon” iegūst dolomītu un ražo arī frakcionētās šķembas. To cena, kuru “Vlakon” piedāvāja “Latvijas autoceļu uzturētājam,” bija 21 cents par tonnu. IUB piekrita, ka LAU nav pārbaudījis, vai šī cena nav nepamatoti pazemināta.
Rēzeknes novada Sakstagala pagastā esošā karjera vadītājs ir no Zaļo un Zemnieku savienības ievēlētais Viļānu novada domes deputāts Andris Kozulis. SIA “Vlakon” īpašniece ir viņa bijusī sieva, bet valdē darbojas arī dēls. Plašāk pazīstams Kozulis pēdējā laikā ir kā Saeimas “Vienotības” frakcijas deputāta Dzintara Zaķa draugs. Viņš tika apsūdzēts par vēlētāju uzpirkšanu par labu Zaķim pēdējās Saeimas vēlēšanās, bet pirmajā instancē tika attaisnots. Tiesā Kozulis neslēpa, ka pirms vēlēšanām karjerā ir viesojušies vairāki politiķi, arī toreizējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss. “De facto” gan Pērtniekos sastapt nevienu no Kozuļu ģimenes neizdevās.
Tāpat Kozulis nebija sasniedzams ne pa telefonu, ne atbildēja uz e-pastā uzdotajiem jautājumiem par iepirkumu. Jāpiebilst, ka “Vlakon” pārstāvji neieradās arī uz IUB sēdi, pēc kuras “Latvijas autoceļu uzturētājam” tika aizliegts slēgt līgumu ar uzvarējušo firmu.
Sūdzību iesniedza otrajā vietā palikusī SIA “Salenieku dolomīts”. Galvenās pretenzijas ir par “Vlakon” piedāvāto cenu vienā no finanšu piedāvājuma pozīcijām. Par vienu tonnu frakcionētu šķembu no akmens un grants “Vlakon” prasītā cena bija teju 30 reizes zemāka nekā pārējiem pretendentiem.
Piedāvātā cena par vienu tonnu frakcionētu šķembu (no akmens, grants):
- 0,21 EUR - “Vlakon”
- 5,73 EUR - “Minerālmateriālu serviss”
- 5,91 EUR - “Jēkabpils dolomīts”
- 8,63 EUR - “Salenieku dolomīts”
Tas radīja konkurentu aizdomas, ka cena ir nepamatoti lēta, tāpēc “Vlakon” bija jāizslēdz no dalības konkursā. Izskatot sūdzību, IUB secināja, ka LAU patiešām nav pārliecinājies, vai “Vlakon” spēs piegādāt tik lētas šķembas.
“Pasūtītājs bija vispārīgi pajautājis: “Mēs uzskatām jūsu piedāvājumu ar šādu cenu – 21 cents [par nepamatoti lētu]. Pamatojiet savu cenu.” Punkts. Atnāca vispārīga atbilde uz vienas A4 formāta lapas. Pasūtītājs, izlasot šo atbildi, secināja: ”Jā, uzskatām, ka cena ir pierādīta.”,” stāsta sūdzību izskatījušās komisijas vadītāja, IUB Juridiskā departamenta direktores vietniece Monta Oga.
Savukārt LAU valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs gan neuzskata, ka LAU iepirkuma komisija būtu pieļāvusi kādus pārkāpumus, un sauc tās par juridiskām niansēm. “Es neinteresējos par šo cenu. Teiksim, kā viņa radās, es nezinu, jo es arī biju prom, godīgi sakot, iepirkuma laikā. Tā kā es nezinu, kā radās šī cena un kāpēc viņa ir šāda, cik viņa ir pamatota, nepamatota. Tā ir biznesa vide, un principā tā nav mana daļa, par cik uzņēmējs tirgo savu cenu. Mēs esam ieinteresēti pirkt lētāko materiālu, kvalitatīvu materiālu un nodrošināt autoceļu uzturēšanu,” klāsta Kononovs.
IUB juriste Oga gan norāda, ka nepamatoti lēts piedāvājums Publisko iepirkumu likumā ir minēts kā pamats pretendenta noraidīšanai. “Ja varbūt ikdienā mums šķiet: mēs aizejam veikalā un vēlamies iegādāties pēc iespējas lētāk preci – jā, tas ir labi. (...) Publiskajā iepirkumā ir kas? Konkurences nodrošināšana; vienlīdzīga, taisnīga attieksme; atklātums. Labi, šī cena, iespējams, tiešām pasūtītājam ir ļoti, ļoti izdevīga. Bet jautājums ir tāds, vai tiešām līguma izpildē šī cena tāda arī būs. Pirmkārt, vai tiešām par šādu cenu ir reāli piedāvāt tonnu akmens šķembu? Un tā nianse pati svarīgākā šajā iepirkumā bija tā, ka tas bija saimnieciski izdevīgākais kritērijs. Un, iespējams, šīs faktiskās izmaksas ir slēptas citās pozīcijās, kurās pasūtītājs pēc tam pārmaksā," skaidro IUB pārstāve.
Ierakstā runāt neviens no "Vlakon" konkurentiem iepirkumā nepiekrita, taču kritika skan ne tikai par iepirkuma iznākumu, bet arī par konkursa nolikumu kā tādu. Dalībnieku skaits tika ierobežots, pieprasot piedāvājuma nodrošinājumu 100 tūkstošu eiro apmērā. Turklāt no iepirkuma specifikācijas nav skaidrs, cik daudz un kāda veida šķembas LAU būs nepieciešamas. Piemēram, vai tas vispār plāno iepirkt akmens un grants šķembas – pozīciju, kas deva lielas priekšrocības firmai "Vlakon".
Kā tieši LAU tērēs līgumā paredzētos 9 miljonus eiro, Kononovs nespēj atbildēt arī intervijā: “Tas nav teikts, ka šis apjoms tiks iepirkts, jo pamata patēriņš šīm šķembām, īpaši “Vlakon” vai “Salenieku dolomīta” šķembām, bija tikai pie dubultām virsmām. Un, ja iepriekšējos gados mēs likām desmitiem kilometru dubultās virsmas, tad šogad mēs esam uzlikuši 1,4 kilometrus.”
Vaicāts, vai tādā gadījumā LAU ir jāiepērk tik daudz šķembu, Kononovs norāda: “Mums ir vajadzīgi līgumi, lai mēs varētu plānot savu darbību, jā.”
Ar iepirkumu neapmierinātie par neloģisku sauc arī to, ka LAU grib izvēlēties tikai vienu dolomīta ražotāju, kurš ar savu transportu šķembas piegādātu pa visu Latviju. Pirmkārt, valsts uzņēmumam pašam ir liels kravas auto parks, otrkārt – vest šķembas no viena karjera Latgalē pāri visai Latvijai, piemēram, uz Kurzemi, ir ekonomiski neizdevīgi.
Pērn LAU identiskā konkursā nemeklēja vienu, bet noslēdza vispārīgas vienošanās ar vairākiem piegādātājiem, kurus par cenām aptaujāja pirms katra darījuma. "De facto" rīcībā ir dokumenti par kādu pavasara iepirkumu, kurā gandrīz visās pozīcijās ar niecīgu pārsvaru uzvarēja "Vlakon". Piemēram, 300 tonnas šķembu uz Ogres novadu "Vlakon" piedāvāja piegādāt par 0,2 procentiem lētāk nekā konkurenti. Informācijas noplūdei no “Latvijas autoceļu uzturētāja” pierādījumu gan nav.
Lūgts komentēt, vai konkursa laikā viņš ir ticies ar konkursa dalībniekiem, Kononovs atzīst: “Es tiekos ar uzņēmējiem, jā. Nepārtraukti. Ja uzņēmēji lūdz tikties ar mani, es tiekos ar viņiem.” Tomēr viņš apgalvo, ka pats tikšanās neiniciē un kaut kur dodas tikai pēc uzņēmēju lūguma.
Vaicāts, vai šajā laikā viņš ir ticies arī ar “Vlakon” vai kādu no Kozuļiem, Kononovs atbild: “Protams. SIA “Vlakon” ir mūsu, teiksim, līgumpartneris nepārtraukts.” Viņš gan norāda, ka šogad “Vlakon” teritorijā esot bijis ļoti maz.
Kononovam savulaik jau ir pārmesta saikne ar "Vlakon", jo viņa dēls ir Andra Kozuļa biznesa partneris, tomēr viņš gan iepriekš, gan tagad visas aizdomas noraida, jo ar valdes radu firmām LAU līgumus neslēdz, turklāt dēls jau esot pilngadīgs.
IUB konstatētie pārkāpumi šķembu iepirkuma konkursā “Latvijas autoceļu uzturētājam” ir jānovērš līdz septembra beigām. Līdz tam konkursa rezultāts ir atcelts un iesniegtie piedāvājumi ir jāvērtē vēlreiz.
