Nodokļu pārskatīšana pašlaik notiek divos formātos. Saeimā izveidota īpaša apakškomisija, kas, pēc kāda deputāta novērojumiem, vairāk domāta “tvaika nolaišanai”. Tajā piedalās arī opozīcija un aicinātas dažādas interešu grupas. Paralēli reizi nedēļā slēgtās sēdēs tiekas koalīcijas politiķi.
Koalīcijas partiju tikšanās grafiks sastādīts līdz februāra beigām. Līdz šim jau runāts par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm un atvieglojumiem, mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) un citiem vienkāršotiem uzņēmējdarbības nodokļu režīmiem. Turpmākajās nedēļās paredzēts spriest par vides nodokļiem, veselības nodokli, pievienotās vērtības nodokli un akcīzes nodokļiem.
Gan sastādītais grafiks, gan politiķu izteikumi liecina, ka nav plānots mainīt uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN), kura transformēšana bija iepriekšējās nodokļu reformas pamatā, bet kura iekasēšana šobrīd ir ļoti slikta.
UIN reforma paredzēja neiekasēt uzņēmumu peļņas nodokli, ja peļņa netiek izmaksāta īpašniekiem dividendēs, bet tiek atstāta uzņēmumā.
Rezultātā pērn 11 mēnešos UIN tika iekasēts 40 miljonu eiro apmērā, kamēr pirms nodokļu reformas vairāk nekā 400 miljonu apmērā.
Finanšu ministrijā uzskata, ka reforma palīdzējusi nodrošināt augstāku ekonomikas izaugsmi, bet iekasēšanu sliktāku padarīja fakts, ka valstij bija jāatmaksā uzņēmumiem avansi, ko tie valstij bija iemaksājuši pirms reformas. Tomēr nopietni UIN reformas efekts nav pētīts, jo pagājis pārāk maz laika.
Gan pašreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība"), gan bijušais Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība), kura vadībā nodokļu reforma notika, uzskata, ka UIN iekasēšana uzlabosies, tiklīdz uzņēmumi sāks izmaksāt dividendes.
“Šis ir tāds izšķirošais gads, kad ir jāanalizē, ko uzņēmumi dara ar šo naudu,” saka Kučinskis.
Reirs prognozē, ka šogad UIN diez vai izdoties iekasēt plānoto 240 miljonu apmērā, bet “nebūs tik bēdīgi kā 2019. gadā”.
Koalīcijas partijām situācija nav vienkārša. No vienas puses, partijām bijuši lieli priekšvēlēšanu solījumi un daudzām nozarēm papildus nauda ir vajadzīga, bet, no otras puses - ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanās nav pateicīgs brīdis nodokļu paaugstināšanai.
Tādēļ visi sagaida aktīvāku Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbu ēnu ekonomikas apkarošanā. Izskatās, ka partijas arī redz iespēju papildu naudu budžetā iegūt no mikrouzņēmuma nodokļa režīmā strādājošajiem. Mikrouzņēmuma nodoklis līdz šim ļāvis maksāt mazākus nodokļus, bet bieži kropļojis konkurenci un nav nodrošinājis darbiniekiem pienācīgas sociālās garantijas.
“Tas nav tikai mikrouzņēmuma nodokļa režīms, ir arī citi šie izņēmumi. Tie būtu jāpārskata. Viena daļa savu laiku ir izdzīvojuši. Pienācis laiks no tiem atteikties, bet vienlaikus stimulējot to, lai būtu arī motivācija iekļauties vispārējā režīmā,” uzskata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!").
Partijām ir arī savas īpašās vēlmes. Piemēram, Jaunā konservatīvā partija (JKP) negrib atteikties no būtiski augstāka neapliekamā minimuma.
“Gandrīz visiem ir skaidrs, ka nodokļu slogs, īpaši zemajām algām, ir parāk liels, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju,” saka Saeimas deputāts Gatis Eglītis no JKP un piedāvā noteikt 500 eiro neapliekamo minimumu algām līdz pat 2000 eiro un, iespējams, vairāk.
Nacionālajai apvienībai savukārt svarīga būs vienīgā mājokļa neaplikšana ar nodokli. Vairāku partiju pārstāvji arī min, ka nodokļu sistēma jāpadara saprotamāka un vieglāk administrējama.
