Komisijā vienojās, ka operatoriem, kuri pieteiksies depozīta sistēmas uzturēšanai, būs uzdevums rūpēties, lai Latvijā nebūtu “balto plankumu”, kur nav iespējams nodot dzērienu iepakojumus.
Līgumus ar operatoriem slēgs uz septiņiem gadiem, šāds termiņš izvēlēts, ņemot vērā tehnoloģiju un IT risinājumu novecošanu.
Turklāt nākotnē operatoriem būs jādomā arī par iespēju papildināt depozīta sistēmu ne tikai ar PET pudelēm, bet, piemēram, ar stiprā alkohola stikla pudelēm.
Paredzēts, ka no 2022. gada 1. februāra depozīta sistēmā otrreizējai pārstrādei varēs nodot alus, bezalkoholisko dzērienu, sidru un kokteiļu dažāda tilpuma plastmasas vai stikla pudeles, kā arī skārdenes. Būtiski, ka depozīta sistēmā varēs nodot arī dzēriena iepakojumu, kas iegādāts ārpus Latvijas robežas un marķēts ar depozīta sistēmas zīmi.
Sistēmai kādu laiku jau darbojoties un operatoram paužot tādu gatavību, depozīta sistēmu varētu papildināt arī ar citu iepakojumu, piemēram, stiprā alkohola pudeļu, pieņemšanu. „Iepriekšējās komisijas sēdēs konceptuāli nolēma, ka atbalsta depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem. Vienlaikus diskutējām, ka sistēma būtu papildināma ar citām vienībām kā stiprā alkohola pudeles vai tetrapakas. Būtu būtiski iekļaut depozīta operatoru redzējumu, kā sistēma attīstāma nākotnē,” teica VARAM parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par!”).
Likumprojekts paredz, ka pircējs, iegādājoties dzēriena pudeli depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē.
Paredzēts, ka maksa par iepakojumu, ko varēs atdot depozīta sistēmā, būs 10 centi, Latvijas Radio pastāstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs no "Attīstībai/Par".
Iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās skaidrā naudā, ja vienību pieņems veikala kasieris, vai izsniegs čeku, kurā norādīta atlīdzība. Čeku varēs izmantot kā maksāšanas līdzekli, iegādājoties preces tirdzniecības vietās, kur tirgo dzērienus depozīta iepakojumā. Veikalu tīklu pārstāvji norādīja, ka skaidras naudas atmaksas sistēma būtu sarežģīta un dārga uzturēšanā.
„Šobrīd pasaulē neviens nepiedāvā depozīta automātus, kas izdod naudu. Ja mēs tādus pasūtītu ražotājam, tas būtu ļoti dārgs pasākums. Vēl jāpievieno inkasācijas pasākumi. Tā faktiski būtu kā bankomāta apkalpošana,” skaidroja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
„Izdodamais nomināls ir 10 centi. Tātad jānodrošina, lai vienmēr iespējama 10 centu izdošana. Tas, pirmkārt, būtu dārgi, otrkārt, sarežģīta loģistika, lai to vienmēr nodrošinātu,” teica “Maxima Latvija” pārstāve Elīna Stībele.
Patlaban plānots, ka dzērienu depozīta sistēmu pārvaldīs iepakojuma ražotāji, ar tiem saistītās biedrības un tirgotāji.
Depozīta operatoru atbilstoši kritērijiem izvēlēsies Valsts vides dienests. Operatora rokās būs izvēle, vai darba organizēšanā iesaistīt arī atkritumu apsaimniekotājus.
Saeimas komisijas sēdē ieilga diskusija par termiņu – vai līgumu ar operatoru slēgt uz septiņiem, desmit vai līdz desmit gadiem. Galu galā paredzēts likumā ierakstīt, ka termiņš būs septiņi gadi, kas pielāgots tehnoloģiju nolietojumam un uzņēmēju interesēm.
Tam piekrita Valsts vides dienesta vadītāja Elita Baklāne-Ansberga: „Iespējamie risinājumi, ko apspriedām, bija par pieciem līdz desmit gadiem, kas sakrīt ar investīciju atpelnīšanas laiku, kas svarīgs uzņēmējiem. Jebkuras investīcijas tehnoloģijās būtu jāatpelna desmit gados, bet principā optimālākais termiņš ir septiņi gadi, bet ne mazāk kā pieci gadi.”
Iecerēts, ka sistēma sāks darboties no 2022. gada februāra, bet līdz 2022. gada jūlija beigām apgrozībā būs gan jauni, nododami iepakojumi, gan vecie iepakojumi. Atbildīgā Saeimas komisijas deputāti gandarīti, ka izdevies pierunāt sarunu partnerus sistēmu ieviest nevis 2023.gadā, bet gadu ātrāk.
Sagatavoto likumprojektu līdz nākamajai nedēļai izvērtēs Saeimas Juridiskais birojs, un tad atbildīgā komisija vēl vienu sēdi veltīs tā pārskatīšanai. Parlaments galīgajā lasījumā Iepakojuma likuma grozījumus varētu skatīt nākamceturtdien.
Komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”) otrdienas rītā intervijā Latvijas Radio stāstīja, ka arī viņš atbalsta paplašinātu depozīta sistēmu, bet jautājumi ir, vai to pašlaik var izdarīt, kurš būs gatavs tajā investēt un atrast finanšu motivāciju. Viņš gan piebilda, ka pašreizējā iecere neizslēdz iespēju nākotnē depozītu sistēmu paplašināt.
Saeimas komisijā gan atkārtoti neizpalika bez diskusijām par paplašināto sistēmu. “Mēs neatbalstām klasisko depozīta sistēmu, mēs uzskatām, ka tā ir novecojusi tehnoloģija. Pārstrādes tehnoloģijas ir gājušas uz priekšu. Acīmredzot politiķiem nav izpratnes par atkritumu sastāvu,” sacīja “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.
Pretējās domās ir Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure: “Ja Saeimā atkal sāksies šīs nepārtrauktās debates par paplašināto vai vēl kādu [depozīta sistēmu], bez šaubām tas ievilks daudzu gadu garumā atkal visu. Mēs esam par to, lai sāktu pašlaik ar dzērienu iepakojumiem, jo viņu ir visvairāk dabā piesārņojumu rada.”
Lai sistēmu ieviestu, jāveic izmaiņas Iepakojuma likumā. Pirms otrā lasījuma likumprojekta pieslīpēšanai bija iesniegti vien seši priekšlikumi, bez pirms trešā lasījuma iesniegti 83. Saeimas komisijas vadītājs norāda – priekšlikumi ir samudžināti, nāk no dažādām nozarēm un dažādām partijām.
Cik priekšlikumu iesniegusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tās parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs nevar nosaukt. Taču norāda, ka ministrijas mērķis ir likums, kas ļautu nākotnē depozītsistēmā pieņemt plašāku iepakojuma atkritumu klāstu.
KONTEKSTS:
Viedokļi par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu ir atšķirīgi. Daudzi uzņēmēji uzsvēruši, ka tā izmaksātu pārāk dārgi un nebūtu pietiekami efektīva. Vides aizstāvju domas dalās – Vides aizsardzības klubs paziņojusi, ka neatbalsta obligātu depozīta sistēmu, turpretī organizācija “Zaļā brīvība” uzsvērusi, ka tas būtu nozīmīgs videi draudzīgs solis.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") intervijā LSM.lv atzina, ka depozīta sistēma ir dārgāka nekā atkritumu dalītā savākšana, taču tā ļaušot savākt līdz 90% pudeļu.
