Saistībā ar gāzes tirgus atvēršanu priekšlikumu iesniegšanas termiņš Enerģētikas likuma trešajam lasījumam beidzās pirmdien, 4.janvārī. Un, lasot deputātu priekšlikumus, tajos manāmi centieni izmantot vēl pēdējo iespēju līdz šim nospraustos termiņus tirgus liberalizācijas sakarā tomēr pārskatīt.
Tā piemēram, frakcijas “No sirds Latvijai” deputāts Aivars Meija piedāvā par gadu - līdz 2018.gada 31.decembrim - atlikt termiņu likuma pantiem saistībā ar to “Latvijas gāzes” daļas pārdošanu, kas pilda pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora funkcijas. Pirms otrā lasījuma Meija šādu pat priekšlikumu atsauca, taču nu iesniedzis atkārtoti.
Tāds piedāvājums ir uzņēmuma “Latvijas gāze” interesēs. Tā valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis vairākkārt uzsvēris, ka termiņiem jābūt garākiem. Tomēr līdz šim Saeimā nav izdevies gūt vajadzīgo atbalstu.
Kāpēc Meija atkal piedāvā par to sākt diskusiju, skaidrojuma pagaidām nav. Uz vairākkārtējiem tālruņa zvaniem un īsziņām deputāts otrdien neatbildēja. Iepriekš viņa priekšlikumu būtību komisijas sēdēs vairāk skaidrojis Aigars Kalvītis.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) norāda uz šo sakarību kā “Latvijas gāzes” interešu lobēšanu: “Būtu jāpieturas pie otrā lasījuma redakcijas. Par to ir vienojusies arī koalīcija, visas esošās partija ir devušas atbalstu Ekonomikas ministrijas sagatavotajam un valdības atbalstītajam likumprojektam. Un es ceru, ka deputātiem tiešām arī nenodrebēs roka, un viņi arī šādu tirgus atvēršanas modeli atbalstīs.”
Ministre atsaucas arī uz ASV Valsts departamenta īpašā sūtņa enerģētikas jautājumos Amosa Hokstīna teikto, cik svarīgi ir atvērt gāzes tirgu. “Runa nav tikai par enerģētiku. Tas ir jautājums par katras valsts nacionālo drošību. Kad jūs esat atkarīgs no viena piegādātāja, kas dominē jūsu valstī, jūs pēc būtības esat nedroši, jo enerģētika spēlē tik kritisku lomu jūsu un jebkurā citā ekonomiku. Atkarība no vienas piegādātājvlats nozīmē, ka arī visa nacionālā drošība ir atkarīga no šis pašas valsts,” intervijā LTV sacīja Hokstīns.
Par deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem diskusijas Saeimas komisijā plānotas nākamnedēļ. Priekšlikumu vidū ir arī tādi, kas reālo tirgus atvēršanu gluži pretēji – varētu arī pasteidzināt.
Teorētiski Latvijas patērētāji gāzi var pirkt no alternatīviem avotiem jau šobrīd. Taču, lai to saņemtu, “Latvijas gāze” neļauj izmantot infrastruktūru, kas šobrīd pieder tikai tai. Pret to atdūrās, piemēram, uzņēmums “Latvenergo”, kas daudz lētāk gāzi gribēja iegādāties no Lietuvas.
Deputāts Edvards Smiltēns (“Vienotība”) piedāvā to risināt caur atsevišķiem norēķiniem ar “Latvijas gāzi” par sistēmas izmantošanu: “Pārejas periodā līdz 2017.gada 3.aprīlim “Latvijas gāzei” mēs uzliktu par pienākumu slēgt divpusēju vienošanos, piemēram, ar tādu “Latvenergo” par piegādes sistēmas izmantošanu, lai varētu šo gāzi transportēt un gāzi varētu saņemt. Ja viņi nepildītu šī priekšlikuma garu, regulators varētu iejaukties un šo vienošanos panākt.”
Līdz šim “Latvijas gāze” asi iebildusi tam, ka iegādāties gāzi no alternatīviem avotiem varētu jau tagad. Uzņēmums tiesā lūdza apturēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumus, kas to atļāva.
Apgabaltiesa nostājās “Latvijas gāzes” pusē, taču Augstākā tiesa otrdien, 5.janvārī, šo lēmumu atcēla.
Jau ziņots, ka AS "Latvijas gāze" nav pret dabasgāzes tirgus atvēršanu 2017.gada 3.aprīlī, bet iestājas pret likumā noteiktajiem uzņēmuma sadalīšanas un nodalītā uzņēmuma pārdošanas termiņiem.
Saeimas Tautsaimniecības komisija trešdien, 9.decembrī, pabeidza darbu pie dabasgāzes tirgus atvēršanu paredzošo Enerģētikas likuma grozījumu sagatavošanas otrajam lasījumam. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas piedāvājumu, jaunizveidotā kapitālsabiedrība būtu jāpārdod līdz 2017.gada 31.decembrim.
Iepriekš “Latvijas gāze” vadītājs Aigars Kalvītis puda, ka pēc gāzes tirgus liberalizācijas uzņēmums varētu kļūt par Baltijas ietekmīgāko dabasgāzes tirgus spēlētāju, konkurējot arī Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem.
Tikmēr Administratīvā apgabaltiesa novembrī apturēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprināto "Dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumu" punktu, kas būtībā paredzēja dabasgāzes tirgus atvēršanu.
