ĪSUMĀ:
- Pirms divām dienām tapa saraksts ar 40 krīzē cietušajām nozarēm, kurās darbinieki var saņemt dīkstāves pabalstu.
- Tagad valdība atteikusies no uzņēmēju dalīšanas pa nozarēm, nosakot vienotus kritērijus visiem.
- Kritērijs – salīdzinājumā ar 2019. gada martu vai aprīli šogad uzņēmuma apgrozījums krities vismaz par 30%.
- Atbalstīs arī daļu uzņēmumu ar 20% kritumu, ja tie eksportē, maksā lielākas algas vai iegulda ilgtermiņā.
- Dīkstāves pabalsts - 75% no darbinieka bruto algas, bet ne vairāk par 700 eiro. Nodokļus no tiem neietur.
- Dīkstāves pabalsts attieksies tikai uz privātajiem uzņēmumiem.
- Sola vērtēt atbalstu arī pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem un mikrouzņēmumos strādājošajiem.
Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) attālinātajā preses konferencē, kas notika pēc valdības ārkārtas sēdē video režīmā, norādīja, ka atbalstāmajiem uzņēmumiem jāatbilst Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kritērijiem attiecībā uz godprātīgu nodokļu nomaksu.
Vieglāki atbalsta saņemšanas kritēriji būs atsevišķu grupu uzņēmumiem, kas piedzīvo 20% apgrozījuma sarukumu. Tie attieksies uz trīs uzņēmumu grupām:
- uzņēmumiem, kuros vismaz desmito daļu apgrozījuma veido eksports,
- uzņēmumiem, kuros vidējā alga pārsniedz 800 eiro,
- uzņēmumiem, kas pērn pamatlīdzekļos veicis vismaz pusmiljonu eiro lielus ilgtermiņa ieguldījumus.
Valsts izmaksās dīkstāves pabalstu 75% apmērā no līdz šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi.
Nodokļi no šīs summas netiks ieturēti. Lai pabalstam pieteiktos, uzņēmumiem jāvēršas Valsts ieņēmumu dienestā.
„Mēs gribētu norobežot šo palīdzību: tā ir tīri privātajam biznesam, tā saglabāšanai, un tas varētu pārdzīvot šo neskaidrību laiku. Svarīgi bija dot signālu tām nozarēm, kas bija apturētas ar lēmumiem par Covid-19 apkarošanu, lai tās neatlaistu darbiniekus,” sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”).
Valdība vienojusies piešķirt 102 miljonus eiro VID, lai varētu sākt darbu pie dīkstāves pabalstu izmaksām, ko plāno sākt pārskaitīt piektdien, 27. martā, pastāstīja Reirs.
Paredzēts, ka pirmos dīkstāves pabalstus sāks izmaksāt jau piektdien, 27. martā.
VID līdz ceturtdienas, 26. marta, vakaram saņemti 242 pieteikumi dīkstāves pabalstu saņemšanai. No tiem dienests ir paguvis apstrādāt un tālāk virza 78 pieteikumus, telefonintervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" sacīja VID vadītāja Ieva Jaunzeme.
Skaidrojot iemeslu, kāpēc sākotnēji atbalsts bija tikai atsevišķām nozarēm, Reirs sacīja, ka bija svarīgi dot signālu nozarēm, kurās darbu apturēja lēmums par ārkārtējo situāciju, lai tās neatlaistu darbiniekus. Tāpat tas bija svarīgi, lai VID varētu sākt izstrādāt procedūras.
Iepriekšējais lēmums par atbalstu atsevišķām nozarēm izpelnījās plašu uzņēmumus pārstāvošo organizāciju kritiku.
Reirs skaidroja, ka pēc diviem mēnešiem valsts varbūt piedāvās citus atbalsta instrumentus, nevis dīkstāves pabalstus. Turklāt pēc ārkārtējās situācijas beigām dīkstāves pabalstu posms varētu tikt izņemts no aprēķiniem par citiem pabalstiem.
Dīkstāves pabalsts attieksies tikai uz privātajiem uzņēmumiem.
Lēmums par palīdzību krīzē nonākušajām valsts kapitālsabiedrībām, piemēram, aviokompānijai “airBaltic”, tikšot pieņemts atsevišķi.
Finanšu ministrijā uzsvēra, ka, piemēram, “airBaltic” paši var lemt saviem darbiniekiem maksāt par dīkstāvi, jo šonedēļ valdība jau pieņēmusi lēmumu Covid-19 krīzes dēļ veikt ieguldījumu uzņēmuma pamatkapitālā. Cik liels tas būs, netiek atklāts.
Tāpat krīzes noteikumi paredz iespēju nokavēto nodokļu maksājumu sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.
Vienlaikus patlaban vēl nav risinājumu mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, pašnodarbinātajiem un autoratlīdzību saņēmējiem.
“Krīzē esam nonākuši ar 200 000 cilvēku, kuri ir sociāli neaizsargāti un kuriem nav sociālās garantijas,” sacīja Reirs, solot vērtēt atbalsta iespējas arī pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem un mikrouzņēmumos strādājošajiem.
„Labklājības ministrija ir uzsākusi darbu, jo daudziem no šiem 200 000 cilvēku šīs summas būs ļoti mazas atkarībā no nomaksātājiem nodokļiem, tāpēc
sākts darbs, lai nodrošinātu universālo pabalstu un nodrošinātu kaut nelielu līdzekļu daudzumu iztikai,” sacīja Reirs.
Tāpat valdība varētu labot normu, saskaņā ar kuru dīkstāves pabalstus nepiešķir invaliditātes pensijas saņēmējiem.
KONTEKSTS:
Iepriekš valdība apstiprinājusi sarakstu ar nozarēm, kuru uzņēmumu darbiniekiem valsts maksās dīkstāves pabalstus Covid-19 radītās krīzes dēļ. Kopumā pabalsti attieksies uz 40 nozarēm. Pārsvarā atbalstāmās nozares saistītas ar tūrismu, ēdināšanu, izklaidi, sportu un kultūru. Uzņēmēji gan šādu pieeju kritizēja, paužot cerību, ka uz dīkstāves pabalstiem varēs pretendēt arī citi krīzes skartie uzņēmumi.
Atbalstam uzņēmējiem un iedzīvotājiem valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 2 miljardu eiro apmērā. Tas ir nepieciešams, jo Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim. Šajā laikā noteikti vairāki ierobežojumi un aizliegumi, kas iedragājuši daudzu uzņēmumu darbību.
Pasaulē izplatoties jaunajam Covid-19 vīrusam, Pasaules Veselības organizācija atzina, ka saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.
