ĪSUMĀ:
- Pabalstu ne vairāk kā 700 eiro mēnesī saņems:
- pašnodarbinātie, autoratlīdzības saņēmēji, kuri maksājuši sociālo nodokli;
- mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji.
- Pabalstu varēs saņemt, ja Covid-19 krīzes dēļ nav gūti nekādi ienākumi.
- Pašnodarbinātiem pabalsts 75% no “algas”, no kuras pēdējos 2 ceturkšņus maksāja sociālo nodokli.
- Mikrouzņēmumiem 50% no mēneša vidējiem ieņēmumiem pēdējos 2 ceturkšņos.
- Pabalstu varēs saņemt par 2 mēnešiem, no 14. marta līdz 14. maijam.
- Pieteikt pabalstu var VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS)
- Pabalstu VID sniegs ne vēlāk kā 5 darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.
- Pabalstus nemaksās:
- ja vidējās sociālās iemaksas pērn bija mazāk par 20 eiro.
- ja persona ir arī darba ņēmējs un pamatdarba alga ir lielāka par minimālo.
- ja persona ir darba ņēmējs uzņēmumā, kas neatrodas dīkstāvē,
- ja personai ir būtiski nodokļu parādi vai maksātnespējas process u.c. gadījumos.
- VID: Latvijā ir 29 292 pašnodarbinātas personas, 1 160 - kultūras jomā.
- Patentmaksas maksātājiem pagaidām pabalstu nemaksās.
- Vairākas nodokļu maksātāju grupas - ārpus atbalstu saņēmēju sarakstiem.
- Valdība sola darbu turpināt un palīdzēt pēc iespējas visiem.
- Tuvākajās dienās valdība lems par atbalstu krīzes ietekmētajai mediju nozarei.
Šīs personas ir veikušas normatīvajā regulējumā noteiktās sociālās iemaksas, taču tām nav iespējas pieteikties bezdarbnieka pabalstam. Tāpat uz tām nav attiecināmi valdības līdz šim noteiktie atbalsta mehānismi Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas skartajiem, tāpēc izstrādāts īpašs atbalsta mehānisms.
Par Covid-19 izraisītās krīzes skartām pašnodarbinātām personām uzskatāmas fiziskas personas, kas reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēji, ir veikušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā pašnodarbinātas personas vai autoratlīdzības saņēmēji, vai ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, un kuras dīkstāves periodā nav guvušas ienākumus no saimnieciskās darbības.
Pašnodarbinātas personas varēs saņemt dīkstāves pabalstu 75% apmērā no VSAOI objekta apmēra, no kura pēdējos 2 noslēgtajos ceturkšņos veiktas VSAOI (nepārsniedzot 700 eiro mēnesī), savukārt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji 50% no mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja mēneša vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības no pēdējiem 2 noslēgtajiem ceturkšņiem (ne vairāk kā 700 eiro mēnesī).
Dīkstāves pabalstu pašnodarbinātie varēs saņemt par diviem mēnešiem, kuros tie nav guvuši ienākumus no saimnieciskās darbības (laika periodā no š.g. 14. marta līdz 14. maijam), bet ne ilgāk, kā spēkā ir valdības lēmums par ārkārtējo situāciju valstī.
Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, pašnodarbinātajai personai ir jāvēršas ar iesniegumu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), apliecinot, ka iesniegumā norādītajā laika periodā persona nav guvusi ienākumus no saimnieciskās darbības. Dīkstāves pabalsta apmērs tiks noteikts pēc VID rīcībā esošās informācijas – pašnodarbinātās personas VID deklarētajiem datiem.
Pieprasīto dīkstāves pabalstu VID sniegs ne vēlāk kā 5 darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pārskaitot to uz personas bankas kontu.
VID dīkstāves pabalstu pašnodarbinātās personas atsevišķos gadījumos nevarēs saņemt, piemēram:
- ja vidējie VSAOI maksājumi mēnesī 2019. gada otrajā pusgadā ir bijuši mazāk nekā 20 eiro,
- ja pašnodarbinātā persona vienlaikus ir arī darba ņēmējs, un tā pamata darbā ir saņēmusi vairāk nekā minimālo algu
- ir darba ņēmējs uzņēmumā, kas neatrodas dīkstāvē,
- ja pašnodarbinātajai personai ir būtiski nodokļu parādi vai maksātnespējas process u.c. gadījumos.
Tāpat šie noteikumi neattiecas uz personām, kas uzņēmējdarbību veic kā patentmaksas maksātāji.
Dīkstāves pabalstu saņēmušo pašnodarbināto personu saraksts tiks publicēts VID tīmekļvietnē.
Saskaņā ar VID sniegto informāciju 2019. gada 4. ceturksnī kopumā Latvijā bija 29 292 pašnodarbinātas personas, kuras darbojas dažādās nozarēs, 1 160 personas ir reģistrējušās kā pašnodarbinātās personas kultūras jomā.
Atbalstu sola arī citām grupām
Joprojām ir vairākas nodokļu maksātāju grupas, kas palikušas ārpus atbalstu saņēmēju sarakstiem. Piemēram, saimnieciskās darbības veicēji, kas maksā patentmaksu.
Tāpat nepatīkamā situācijā atrodas parastajā nodokļu režīmā strādājošie mazās SIA - ar 1-2 darbiniekiem, kas vienlaikus ir valdes locekļi.
Kariņš sola, ka valdība darbu turpinās. “Tagad mēs esam definējuši pašnodarbinātos, autoratlīdzību saņēmējus un mikrouzņēmumus. Un tad beigās redzēs, kas vēl paliek. Varētu teikt, ka mēs esam tādi kā zvejnieki ar tīklu.
Un ar katru dienu, katru sēdi mēs to acs izmērus savelkam, lai visas zivtiņas noķertu jeb segtu visus sektorus,” sacīja Kariņš.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) piebilda, ka “visu mēs darām secīgi un risinām problēmas tad, kad viņas ir uz galda. Finanšu ministrijā premjera izveidotajā grupā strādā ar problēmām, kuras iesniedz nozaru ministrijas. Pašreiz tāds jautājums par valdes locekļiem mazajos uzņēmumos nav bijis, bet viennozīmīgi tas gaisā virmo. Kad būs risinājums, mēs izskatīsim un atradīsim labāko veidu, kā šo risināt.”
Iespējams, kāds piedāvājums šīm nodokļu maksātāju grupām varētu parādīties jau šo ceturtdien, kad plānota nākamā Ministru kabineta sēde.
Tuvākajās dienās valdība arī lems par atbalstu krīzes ietekmētajai mediju nozarei, ko smagi skāris reklāmas tirgus sarukums. Pēc ministra Puntuļa teiktā, mediju jomas atbalstam varētu prasīt ap 3,7 miljoniem eiro. Risinājumu šajā jautājumā valdība radīs līdz nākamās nedēļas beigām vai ātrāk, pauda premjers Krišjānis Kariņš.
"Viens no aspektiem ir par drukātās preses piegādi un Latvijas Pasta izdevumiem. Otrs ir pārējie mediji, kuru darbība ir apgrūtināta reklāmas tirgus samazināšanās dēļ," sacīja Kariņš.
Mikrouzņēmumi cer izdzīvot
Veģetārā uztura skolas “Vegus” vadītāja Dita Lase LTV stāstīja, ka pašlaik uzņēmuma darbība ir pilnībā apturēta, jo pasākumi nav atļauti, “ja situācija turpināsies vienu, divus, trīs mēnešus, tad, protams, pārdzīvosim, ja ieilgs ilgāk, tad diemžēl būs jālikvidējas”.
“Neatceļas jau neviens maksājums – telpu īre vai telefoni, vai jebkādi citi maksājumi. Otrkārt, beigsies ceturksnis un pienāks mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas laiks, būtu jauki, ja to varētu atcelt. Treškārt – ienākumu nav nemaz, nemaz, būtu jauki, ja būtu kāds pabalsts kaut vai aizņēmuma veidā, lai būtu iespējams sev to algu kaut vai daļēji izmaksāt,” stāstīja Lase.
SIA “Puzuri” japāņu valodas tulks, gids Uģis Nastevičs savukārt klāstīja, ka līdz ar brīdi, kad “paziņoja par ārkārtas stāvokļa iestāšanos, tā sāka pienākt ziņas no dažādiem operatoriem gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Japānā, ar ko esmu sadarbojies. Un ir atceltas rezervācijas faktiski visā tūrisma sezonas posmā no aprīļa līdz oktobrim. Vēl ir palikušas dažas, kuras, visticamāk, tiks atceltas tuvākajās dienās”.
“Sarūgtinājums ir par to, ka ir neziņa, cik ilgi šis posms turpināsies. Pat ja ārkārtas situāciju atcels, nebūs jau nākamajā dienā sagaidāmi jauni pasūtījumi,” norādīja Nastevičs.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti un atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi un lidojumi. Brīvdienās daļēji slēgti tirdzniecības centri. Noteikti arī jauni pulcēšanās ierobežojumi, ārpus mājām vienkopus ļaujot atrasties ne vairāk par diviem cilvēkiem vai ģimenei.
25. martā pirmo reizi ir konstatēti pieci inficēšanas gadījumi cilvēkiem, kuri nav bijuši ārzemēs un nav bijuši kontaktā ar Covid-19 slimniekiem, kas nozīmē, ka vīruss cirkulē sabiedrībā. Pēc epidemiologu teiktā, Latvija nonākusi epidēmijas otrajā fāzē, tāpēc jābūt īpaši uzmanīgiem.
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tāpat valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk nekā 2 miljardu eiro apmērā. Valdības darbs turpināts attālināti.
