Pēc 7 590 uzņēmumu iesniegumiem izmaksāti 46 714 pabalsti darbiniekiem kopumā 16 645 658 eiro apmērā. Pēc 2 677 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 848 662 eiro apmērā.
Šajā laikā atbalsts atteikts pēc 3944 uzņēmumu un 1 816 pašnodarbināto iesniegumiem, kas nav atbilduši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.
Savukārt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu līdz šī gada 11. maijam saņēmuši 6 594 uzņēmumi par kopējo summu 112 162 700 eiro apmērā. 32% no šiem uzņēmumiem pārstāv vairum un mazumtirdzniecību, kā arī auto un motociklu remonta nozari, 19% – apstrādes rūpniecību, 12% – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus.
Kopš šā gada 25. marta, kad pirmie uzņēmumi sāka pieteikties dīkstāves pabalstam, līdz 10. maijam 20% iesniegumu par dīkstāves pabalsta piešķiršanu saņemts no vairum un mazumtirgotājiem, kā arī auto un motociklu remonta nozares, 14% – no izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. 10% no uzņēmumiem, kas vērsušies pēc dīkstāves pabalsta darbiniekiem, pārstāvējuši mākslas, izklaides un atpūtas nozari, un vēl 10% sniedz profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumus.
Analizējot pabalstam pieteikto darbinieku skaitu, 27% no darbiniekiem pārstāv izmitināšanas un ēdināšanas nozari, 16 % – vairum un mazumtirdzniecību un auto un motociklu remonta nozari, 14 % apstrādes rūpniecību, un 11% – mākslas, izklaides un atpūtas uzņēmumus.
Savukārt dīkstāves pabalstu saņēmēju 10 biežāk pārstāvētās profesijas ir pavārs, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, viesmīlis, virtuves darbinieks, klientu apkalpošanas speciālists, bārmenis, pārdevējs konsultants, trauku mazgātājs, apkopējs un pavāra palīgs.
Pašnodarbinātie dīkstāves pabalstiem var pieteikties kopš šī gada 3. aprīļa. Līdz 10. maijam visvairāk iesniegumu – 28% – saņemts no pašnodarbinātajiem, kuru darbības NACE kods ir "citi pakalpojumi". 14% pārstāv mākslas, izklaides un atpūtas nozare, 9% – izglītības nozari. 11% iesniedzēju nozare nav norādīta.
VID atgādināja, ka valdība ir lēmusi, ka atbalsta pasākumus var saņemt tie nodokļu maksātāji, kuri līdz šim ir bijuši godprātīgi un atbildīgi saistību izpildē pret valsti. Tādēļ, izvērtējot saņemtos uzņēmumu iesniegumus par dīkstāves pabalsta izmaksu, VID stingri jāievēro Ministru kabineta noteikumi, kuros ir noteikta arī virkne kritēriju, kad VID nevar piešķirt dīkstāves pabalstus.
Dienestā atzīmēja, ka līdz šim galvenie iemesli, kādēļ VID uzņēmumiem atteicis dīkstāves pabalstu izmaksu uzņēmumu darbiniekiem, ir šādi:
- 46% gadījumu aprēķinātie nodokļi vidēji mēnesī ir bijuši mazāki par 200 eiro;
- 24% uzņēmumu bijis nodokļu parāds, kas pārsniedz 1000 eiro un kuram nav izveidots nomaksas grafiks;
- 22 % gadījumu ir bijis nepietiekams apgrozījuma samazinājums;
- 5 % nav iesniegtas visas deklarācijas.
Savukārt galvenie iemesli, kādēļ dīkstāves pabalstu izmaksa atteikta pašnodarbinātajiem, ir šādi:
- 54% vidēji mēnesī deklarētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) mazāk nekā 20 eiro apmērā;
- 16 % ir nodarbināti pie cita darba devēja pilnu darba laiku;
- 14% pašnodarbināto ienākumi no nepilna laika nodarbinātības ir pārsnieguši 430 eiro;
- 8% iesniedzēju ir nodarbināti valsts vai pašvaldību iestādēs, bet 5 % ir bijuši darba devēji.
KONTEKSTS:
Saistībā ar Covid-19 infekcijas izraisīto krīzi Latvijas valdība šā gada marta beigās vienojās par valsts atbalstu uzņēmumiem, kuru apgrozījums krīzes dēļ krities par 30%, bet atsevišķos gadījumos – par 20%. VID izmaksā dīkstāves pabalstu 75% apmērā no uzņēmumu darbinieku līdz šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Nodokļi no šīs summas netiek ieturēti.
Dīkstāves pabalstu izmaksai valdība vienojās piešķirt VID 102 miljonus eiro.
