ĪSUMĀ:
- Pagarina dīkstāves pabalstu termiņu par 2 mēnešiem – līdz 30. jūnijam.
- Turpmāk dīkstāves pabalstam varēs pieteikties tikai par kārtējo kalendāra mēnesi.
- Pabalstu varēs saņemt arī, ja ir neliela saimnieciskā darbība – līdz 430 eiro mēnesī.
- Šādas darbības veicēji varēs lūgt pabalstu arī par laiku no 14. marta līdz 30. aprīlim.
- Pēc bērna kopšanas atvaļinājuma pabalsts būs 100% no vecāku pabalsta par 6 mēnešiem pirms krīzes, bet ne vairāk kā 700 eiro.
- Nekavējoties būs jāinformē VID par dīkstāves pārtraukšanu.
- Nepamatoti piešķirts pabalsts darba devējam jāatmaksā, vai to piedzīs VID.
- VID varēs publiski skaidrot pabalsta atteikuma iemeslus.
“Valdības šodien pieņemtais lēmums nozīmē, ka valsts vēl par diviem mēnešiem pagarina dīkstāves pabalsta izmaksas termiņu, lai uzņēmumi var noturēt darbaspēku laikā, kad to darbība pakāpeniski atjaunojas. Tāpat esam raduši risinājumu, kā sniegt iespēju saņemt dīkstāves pabalstu arī tiem cilvēkiem, kas vienlaikus veic minimālu saimniecisko darbību un kuri atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma,” uzsvēra ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”).
Līdz šī gada 30. jūnijam pagarināts periods, kura ietvaros uzņēmēji varēs pieteikties un valsts izmaksās to darbiniekiem dīkstāves pabalstu.
Vienlaikus precizēts, ka turpmāk dīkstāves pabalstam varēs pieteikties tikai par kārtējo kalendāra mēnesi.
Tāpat noteikts, ka dīkstāves pabalstu turpmāk varēs piešķirt arī darbiniekam, kuri veic saimniecisko darbību un kuru ienākumi no saimnieciskās darbības nepārsniedz 430 eiro mēnesī.
Līdz šim dīkstāves pabalstu nepiešķīra darbiniekiem, kas veic saimniecisko darbību, piemēram, vienlaikus izīrē dzīvokli par salīdzinoši nelielu summu, no kuras persona maksā valstij iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet ar šiem ienākumiem ir absolūti nepietiekoši pamatvajadzību nodrošināšanai.
Tāpēc nepieciešams atbalstīt darbiniekus, kuriem ienākumi no saimnieciskās darbības veikšanas ir zemi.
Lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju, atrunāts, ka darba devējs ir tiesīgs divu nedēļu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā dīkstāves pabalsta iesniegumu par šādiem darbiniekiem arī par laikposmu no 2020. gada 14. marta līdz 30. aprīlim.
Tāpat noteikumos atrunāta pabalsta aprēķināšanas kārtība personām, kuras atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma. Ņemot vērā, ka šādos gadījumos personai nav bijusi bruto darba samaksa par iepriekšējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, dīkstāves pabalstu noteiks 100 % apmērā no piešķirtā vecāku pabalsta par sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.
Tāpat precizētas normas par piemaksas piešķiršanu par apgādībā esošu bērnu, nosakot, ka darbiniekam, kurš saņem dīkstāves pabalstu, piešķir piemaksu par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darbiniekam tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums.
Vienlaikus regulējumā iekļauta norma, ka turpmāk darba devējam nekavējoties jāinformē Valsts ieņēmumu dienests par dīkstāves pārtraukšanu darbiniekam, kuram piešķirts dīkstāves pabalsts, kā arī par citiem apstākļiem, kas ir pamats dīkstāves pabalsta izmaksas pārtraukšanai. Līdz šim darba devējam nebija noteikts šāds pienākums.
Tāpat noteikts, ja dīkstāves pabalsts pieprasīts vai saņemts nepamatoti vai krīzes skartais darba devējs dīkstāves pabalsta izmaksas laikā palielina strādājošo skaitu, salīdzinot ar strādājošo skaitu, kāds bija dīkstāves sākuma brīdī, vai pārtrauc dīkstāvi sakarā ar darbības atjaunošanu, krīzes skartajam darba devējam labprātīgi jāatmaksā piešķirtais dīkstāves pabalsts vai Valsts ieņēmumu dienests to piedzen, piemērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteikumus.
Savukārt Saeima grozīja likumu, kas ļautu Valsts ieņēmumu dienestam turpmāk publiski skaidrot nodokļa samaksas termiņa pagarinājuma un dīkstāves pabalsta atteikuma iemeslus.
VID drīkstēs sniegt informāciju bez paša nodokļu maksātāja piekrišanas par iemesliem, kuru dēļ nav piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums vai tas atcelts un kādēļ atteikts piešķirt dīkstāves pabalstu.
Pieņemt šādu normu aicināja VID vadītāja Ieva Jaunzeme, lai varētu publiskot dīkstāves pabalstu izmaksas atteikumu iemeslus, tādējādi sniedzot pilnīgu informāciju par to, kāpēc atsevišķiem uzņēmumiem tiek atteikts atbalsts.
KONTEKSTS:
Saistībā ar Covid-19 infekcijas izraisīto krīzi Latvijas valdība šā gada marta beigās vienojās par valsts atbalstu uzņēmumiem, kuru apgrozījums krīzes dēļ krities par 30%, bet atsevišķos gadījumos – par 20%. VID izmaksā dīkstāves pabalstu 75% apmērā no uzņēmumu darbinieku līdz šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Nodokļi no šīs summas netiek ieturēti.
Dīkstāves pabalstu izmaksai valdība vienojās piešķirt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) 102 miljonus eiro.
Tostarp pabalsti 7 505 110 eiro apmērā izmaksāti kopumā 26 401 darbiniekam pēc 4 976 uzņēmumu iesniegumiem. Savukārt pēc 1726 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 487 621 eiro apmērā.
