Sarunā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” Dūklavs norādīja, ka jau ilgu laiku laukos vērojamais sausums ir nodarījis lielu postu. “Sausums ir nodarījis būtisku kaitējumu graudaugiem, sakņaugiem. Biju ābeļdārzā, kur stādījumi ir gājuši bojā. Skāde pašlaik ir liela,” norādīja Dūklavs. Arī attiecībā uz vasarājiem situācija ir slikta.
Ministrs gan atzina, ka pašreiz ar lauksaimniekiem ir vienošanās par to, ka viņi šobrīd kompensāciju no valsts neprasīs. Taču ārkārtas situācija ir nepieciešama, lai pret zemniekiem novados, kas lūdz izsludināt ārkārtas situāciju, nebūtu sankciju no bankām pret kredītsaistībām.
Kopumā 25 pašvaldības ir lūgušas izsludināt ārkārtas situāciju.
Līdz pirmdienas, 25.jūnija, plkst.12.30 izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā ir lūgušas Ventspils novada, Kuldīgas novada, Madonas novada, Cesvaines novada, Aknīstes novada, Kandavas novada, Ērgļu novada, Talsu novada, Varakļānu novada, Gulbenes novada, Pāvilostas novada, Neretas novada, Tukuma novada, Nīcas novada, Rēzeknes novada, Aizputes novada, Viesītes novada, Alsungas novada, Rundāles novada, Tērvetes novada, Balvu novada, Salas novada, Baltinavas novada, Engures novada un Jaunjelgavas novada pašvaldības.
KONTEKSTS:
Šogad kopš maija Latvijā valda sausums, kas ir izkaltējis dažādas kultūras, vietām iznīcinot, iespējams, pat vairāk nekā pusi no gaidāmās ražas. Īpaši valgmes trūkumu izjūt dārzkopji, dārzeņu audzētāji un graudkopji.
Kuldīgas un Ventspils novads bija pirmās pašvaldības, kas rosināja Ministru kabinetu izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.
Pēc zemkopības ministra Jāņa Dūklava (Zaļo un zemnieku savienība) un premjera Māra Kučinska (Zaļo un zemnieku savienība) sarunas nolemts 26.jūnijā sasaukt Krīzes vadības padomes sēdi. Premjers arī pauda - ja ārkārtas situācijas izsludināšana sausuma dēļ palīdzēs zemniekiem nebankrotēt, tad tas jādara.
