70% no jūru piesārņojošajiem atkritumiem ir vienreizlietojamie plastmasas priekšmeti un zvejas rīki, kas ik gadu noved pie neskaitāmu vaļu, roņu, bruņurupuču, delfīnu bojāejas. 2019. gadā Eiropas Parlaments un Eiropas Padome pieņēma direktīvu par plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu, lai pieliktu punktu lielajam to patēriņam dalībvalstīs.
"(..) Latvijā katru dienu patērē 150 000 plastmasas salmiņus vai 40 miljonus trauku vienību. Tie ir skaitļi tikai par Latviju. Protams, tie atkritumi nonāk ne tikai tur, kur tiem jānonāk, – pārstrādei vai apglabāšanai, bet diemžēl mēs tos redzam arī dabā.
Un pasaulē šobrīd okeānos peld piecas ļoti apjomīgas atkritumu salas, kas pamatā sastāv no plastmasas atkritumiem, jo tie ir atkritumi, kas nesadalās vidē ļoti ilgstošu laiku.
Viens ir piesārņojums, kas peld un nesadalās, bet rezultātā katru gadu arī aiziet bojā vairāk nekā 100 000 jūras dzīvnieku (..)," piesārņojuma problēmu iezīmēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
Direktīvas prasības iestrādātas valstu normatīvos un Latvijā izveidots jauns likums par plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanu, kas stāsies spēkā 3. jūlijā. Tas aizliegs vairāku plastmasas izstrādājumu ievešanu un izplatīšanu Latvijā.
"(..) Tie ir galda piederumi – [plastmasu saturoši] naži, dakšas, karotes, irbulīši, dzērienu maisāmkociņi un salmiņi, šķīvji, balonu piestiprināmie kociņi un vates kociņi. Kā arī izstrādājumi no putupolistirola, tātad pārtikas iepakojums, dzērienu iepakojums un dzērienu glāzes no putupolistirola. Šis aizliegums ir neapspriežams visā Eiropas Savienībā," teica VARAM pārstāve.
Savukārt aizliegtos iepakojumus, kas šobrīd ir uzņēmumos iekrājušies, varēs vēl izlietot, bet ēdinātājam ir jāpierāda, ka tie iegādāti līdz 2. jūlijam.
"Rimi Latvia" pārstāve Zanda Šadre stāstīja, ka lielveikali pirms gada sāka pāreju uz videi draudzīgāku vienreizlietojamo trauku lietošanu. Vienlaikus vēl tuvākajā laikā uzņēmums izlietos atlikušos vienreizlietojamos plastmasas trauku uzkrājumu, savukārt veikalā nopērkamie turpmāk aizliegtie piknika trauku krājumi ir izpārdoti un vairs nebūs iegādājami.
SIA "Multipack" pārdošanas daļas vadītājs Edgars Marinecs stāstīja, ka ražotājiem prasību izpilde radījusi ne mazumu izaicinājumu alternatīvu iepakojumu veidu meklējumos. Uzņēmums šim datumam gatavojies jau vairāk nekā gadu un testējis dažādus iepakojumus bez vienreizlietojamās plastmasas.
Vienlaikus iepakojuma tirgotājs atzina, ka pieprasījums līdz ar Covid-19 pandēmiju pēc ēdiena iepakojuma pieauga, arī vasarā tas kļūst aktuālāk. Patlaban ēdināšanas sektorā uzņēmumi dalās – daļa joprojām pieprasa pēdējo noliktavās esošo lēto vienreizlietojamo plastmasas iepakojumu, daļa jau kādu laiku pielāgojas gaidāmajam aizliegumam un gatavi maksāt par videi draudzīgāku iepakojumu.
"Jo likuma izpratnē ir atļauts iztirgot to, kas ir noliktavā, un to mēs arī darīsim, un atlikumi nav nemaz tik lieli. (..) Pēc tam būs pieejami tikai alternatīvie varianti. Protams, daudzi klienti izvēlas lētāku variantu (..). Esmu pārliecināts, ka daudzi līdz pēdējam brīdim centīsies šīs lietas iepirkt, jo cenu atšķirība ir būtiska.
Galda piederumi būs 2–4 reizes dārgāki atkarībā no materiāla, līdzņemšanas trauki arī 2–4 reizes dārgāki. Sadārdzinājums, protams, būs (..)," skaidroja Marinecs.
SIA "Zaļā josta" pārstāve Laima Kubliņa arī apstiprināja, ka, aptaujājot ēdināšanas uzņēmumus, secināts, ka liela daļa izvēlēsies lētākās, nevis videi draudzīgākās alternatīvas tik ilgi, cik tas būs tirgū pieejams, taču ikviens klients var vienmēr ēdienu vai dzērienu līdzi ņemšanai lūgt savā vairākkārt lietojamā traukā.
Ražotāju, tirgotāju un ēdinātāju uzraudzību par to, vai apritē tiek lietoti aizliegtie vienreizlietojamie trauki, uzraudzīs Valsts vides dienests (VVD), kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Kubliņa vērtēja, ka sākumā noteikti būs pārkāpumi, kas gan būs balstīti uzņēmēju zināšanu trūkumā, nevis ļaunprātībā.
Vides izglītības fonda vadītājs un ikgadējā piekrastes atkritumu monitoringa "Mana jūra" pārstāvis Jānis Ulme norādīja, ka vienreizlietojamās plastmasas atkritumi veido būtisku daļu piekrastes ekspedīcijās uzietā piesārņojuma.
Aizliegumu Ulme vērtēja pozitīvi un sagaida arī tuvākajos gados šo atkritumu samazinājumu pludmalēs. Vienlaikus atbildīgajām iestādēm rūpīgi jāvērtē arī alternatīvie iepakojumi.
Monitoringa "Mana jūra" kampaņa šogad sāksies 6. vai 7. jūlijā un šogad akcijas laikā plānots īpaši aptaujāt un kartēt piekrastes komersantus par to, kādus materiālus iepakojumam viņi izmanto un ar kādiem materiāliem gatavi aizstāt vienreizlietojamo plastmasu.
