Latvijas Televīzijas raidījuma “Aizliegtais Paņēmiens” atklātās nelikumības restorānu tīklā “Tokyo City” likušas sarosīties pārējai sabiedriskās ēdināšanas nozarei. Liela daļa uzņēmumu nu gatava kolektīvi vērsties pret nodokļu nemaksāšanu.
Ēdinātāji gan uzsver – tas, vai nozarē valdošo attieksmi pret nodokļu nemaksāšanu izdosies mainīt, atkarīgs no diviem faktoriem – valsts stingrības pret “Tokyo City” pārkāpumiem un pašas valsts gatavību nākt pretī uzņēmējam.
Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums “Lido” ir viens no lielākajiem un arī senākajiem šīs nozares uzņēmumiem. Latvijas tirgū tas darbojas jau 30 gadus. Latvijā šajā tīklā darbojas 12 restorāni, kā arī vairākas pārtikas ražotnes un veikali. Nesen uzņēmums atvēris restorānus arī Igaunijā un Vācijā.
Latvijā vien “Lido” nodarbina vairāk nekā 1000 darbinieku. Pērn nodokļos “Lido” samaksājis vairāk nekā 10 miljonus eiro, no tiem lauvas tiesu – vairāk nekā 6 miljonus - tieši darbaspēka nodokļos. Šobrīd vidējā alga “Lido” grupā ir 700 eiro pēc nodokļu nomaksas.
“Ja kāds dara kaut ko nelikumīgu, tad viņam ir lielas, lielas problēmas. Es mēģinu darīt tā, lai es ar viņiem varu konkurēt. Lai pat viņš maksā visu konvertos, man ir jāizdomā tā darba vietas optimizējot, lai mani darbinieki saņem oficiāli un vēl vairāk nekā viņš maksā konvertā,” saka uzņēmuma vadītājs Gunārs Ķirsons.
Viņš gan atzīst, ka arī “Lido” pirmsākumos pieļautas daudzas kļūdas, tagad šāda prakse ir neiedomājama.
“Vācijā vai Igaunijā mēs pat iedomāties nevarētu, kaut ko tādu darīt – tos miljonus, ko tu tur zaudē, tu nevari atļauties. Mūsu valstī ir jāsakārto nopietnāk likumi, lai tā nevarētu darīt,” pauda uzņēmējs.
“Nav jāmeklē vainīgais. Jāmeklē iespējas, kā viņš to varēja izdarīt. Ja no manis zog, es nevainoju zagli. Es vainoju to, ka esmu ļāvis sev darīt pāri,” sacīja Ķirsons.
Tikmēr picēriju tīkla “Can Can piza” direktore Sandra Smirnova uzsver - “Tokyo City” gadījumam ir iespēja kļūt par pagrieziena punktu attieksmē pret nodokļu nomaksu.
“Absolūti visi ēdināšanas nozares uzņēmumi šobrīd skatās ļoti rūpīgi un domā – ar ko tas beigsies. Tas ir tāds revolucionārais moments, Ja tas viss turpināsies un nekas nenotiks, tad tas nozīmē, ka tā var turpināt,” norādīja Smirnova.
Viņasprāt, šai noteikti ir jābūt paraugprāvai, “jo pēc “Ganbei” visi teica – “nu viņi samaksāja un nauda uzvarēja, tāds ir viedoklis”.
Smirnova uzsvēra - “Tokyo City” ir pelnījis slēgšanu. Savukārt šajā uzņēmumā strādājošajiem nevajadzētu satraukties, jo darbinieku deficīta dēļ viņi darba vietas ātri atrastu citur. Turklāt tās būtu vietas, kur nodokļi tiek maksāti.
Tikmēr ekskluzīvo restorānu īpašnieki uzsver – daudzi no tiem ir mazie un vidējie uzņēmumi. Kaut liela daļa no tiem grib strādāt legāli, esošais nodokļu režīms esot par smagu.
“Mūsu tā rūpe ir sakārtot puspelēko zonu, sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), Finanšu ministriju. Vienoties par kaut kādu nodokļu modeli – naudas masu, kas ir jāieņem no restorāniem, un to piesaistīt vai nu sēdvietām, vai ēdienu un dzērienu cenām. Tā diskusija ir pirmsākumos, bet es ceru, ka tā pozitīvi rezultēsies,” sacīja vīna bāra “Garage” līdzīpašnieks Jānis Jenzis.
Pēc pašas nozares aplēsēm šobrīd negodīgi strādā teju desmitā daļa restorānu. Ja no pelēkās zonas varētu izkāpt arī daudzi mazie restorāni, izspiest negodīgos būtu krietni vieglāk.
Tikmēr nozares asociācija atzīst – pēc “Tokyo City” gadījuma tā ir gatava vērsties pret nodokļu nemaksāšanu, izstrādājot līdzīgu ģenerālvienošanos kā būvniekiem.
“Mēs noteikti uz to ejam. Mēs vasaras sākumā ar VID panācām vienošanos par darbaspēka nodokļu un vidējās algas fiksēšanu, bet noteikti mēs veidosim šādu vienošanos, kur mēs paredzēsim gan aplokšņu algu izskaušanu, gan nodarbinātību, gan savstarpējās attiecības, tā kā tas noteikti būs,” pastāstīja Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis
Par to kādi detalizēti varētu pirmie soļi cīņā pret ēnu ekonomikas apkarošanu sabieriskās ēdināšanas nozarē, Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijā varētu lemt jau šonedēļ.
