Strādājot Kanādā ēdināšanas nozarē, nebija grūti būt godīgam, stāsta viens no populārākajiem Latvijas pavāriem Mārtiņš Rītiņš. Te tas ir daudz grūtāk. Viņa teiktajam pievienojas arī vairāki citi Latvijas pavāri, kas apvienojušies Restorānu biedrībā.
"Izejot cauri mūsu tabuliņām, mēs pelnām maz. Dempings notiek. Tie, kas nemaksā, viņi var nopelnīt daudz vairāk. Mēs pelnām tik, cik melns aiz naga," uzsver pavārs Mārtiņš Sirmais. "Es nevaru kaut ko lēti pārdot, kas ir dabīgi un labi audzēts, un tad tie nodokļi vēl pa virsu spiež, spiež, spiež mūs kaktā."
Pirms pusotra gada ēdināšanas uzņēmumu asociācijas ar Finanšu ministriju vienojās, ka ēdinātāji vienosies nozares iekšienē par būtisku algas pieaugumu, kā arī sociālo garantiju paaugstināšanu. Ja tas notiktu, Finanšu ministrija varētu piekrist ēdinātājiem samazināt PVN no 21% uz 12%.
"Ieguvēji būtu visi – fiskālais nebūtu slikts, valsts budžetā iegūtu papildu nodokļu ieņēmumus, darbinieki, kas strādā nozarē, iegūtu – viņiem būtu lielāks sociālais nodrošinājums, jo lielāka legālā alga, un nozare pati būtu priecīga, jo varētu strādāt godīgāk, tīrāk un konkurence būtu godīgāka," - tā bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība).
Vienošanās paredzēja, ka asociācijām jāsavāc tik daudzu ēdinātāju piekrišana, lai visu kopējais apgrozījums veidotu vismaz pusi no kopējā nozares apgrozījuma. Pagaidām izdevies savākt vien trešdaļu ēdinātāju parakstu, kas gatavi strādāt godīgāk. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka izmitināšanas un ēdināšanas nozarē joprojām ir viszemākais vidējais atalgojums valstī. Pērn tie bija 570 eiro pirms nodokļu nomaksas. Un tik zemai vidējai algai netic arī valsts iestādes.
"Joprojām ir pietiekami liels īpatsvars gan uz tā dēvētajām aplokšņu algām, gan arī uz nedeklarētajiem ieņēmumiem, bet pēdējā gada laikā situācijai ir tendence lēnām, bet uzlaboties," norāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores padomnieks Andrejs Vaivars.
Uz VID biežāk nāk ziņot konkurenti. Vairākus uzņēmumus izdevies pieķert, arī pateicoties čeku loterijai, kad iesniegti dienestā nereģistrēti čeki. VID norāda - pēc pieķeršanas tie, VID ieskatā, strādājot godīgāk un tiekot pastiprināti uzmanīti.
Finanšu ministrijas dati rāda, ka pērnā gada pirmajā pusē nodokļu ieņēmumi ēdināšanas pakalpojumu nozarē pieauga par 10,1 miljonu eiro, jeb gandrīz par piektdaļu, salīdzinot ar 2018. gada pirmo pusi. Tāpat par gandrīz piektdaļu auguši ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām, bet gandrīz par ceturto daļu pieauguši ieņēmumi no PVN.
Lai gan pirms vēlēšanām lielākā daļa partiju ēdinātājiem solīja samazinātu PVN, kamēr nozare nav vienojusies, šāda jautājuma Saeimas darba kārtībā nav.
"Ir privilēģijas, ko vēlētos ikviens, tāpēc ir svarīgi, ka nozare pati vienojas un ir šī ģenerālvienošanās, kura ietver sevī vairāk nekā 51% uzņēmumu, kas darbojas nozarē. Un otra būtiska lieta ir ēnu ekonomikas plāns," saka Saeimas Nodokļu apakškomisijas priekšsēdētāja Iveta Benhena-Bēkena (KPV LV).
Tikmēr nozari pārstāvošās biedrības joprojām pauž optimismu līdz šī gada pavasarim savākt pusi nozares dalībnieku atbalstu godīgākai konkurencei un lielākām oficiālajām algām.
"Mums ir vienošanās ar Finanšu ministriju, mēs esam gājuši, ejam pēc šīs vienošanās soļiem un, kad būsim izdarījuši savu mājasdarbu, mēs iesim pie politiķiem un atgādināsim arī viņu priekšvēlēšanu solījumus," sola Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.
Tiesa, šāds optimisms biedrībai bija arī pirms pusotra gada, tomēr lielākā daļa nozares dalībnieku šādam priekšlikumam joprojām nav piekritusi.
