Kafejnīcas "Dārzā" saimniece Zane Galakrodziniece pastāstīja, ka ēdiena līdzņemšanas apjomi salīdzinājumā ar pavasari samazinājušies, tāpēc piedāvājumā ieviestas "ēdienu kastes".
"Mēs paliekam nevis par tādu kā kafejnīcu, bet vairāk par veikalu. Mēs cenšamies vīnu tirgot vairāk, ko mēs nedarījām," pastāstīja Galakrodziniece.
Savukārt restorāna "Brandīns" saimnieks norādīja, ka šobrīd strādā trīs dienas nedēļā. Galvenais darbības virziens – branči vai precīzāk: ēdiena sagatavošana brančam mājās.
"Jo mūsu ēdiens, ko pasniedzam ikdienā, nav īsti paredzēts līdzņemšanai. Tāpēc meklējām kaut kādu variantu, kas būtu tāds, kas joprojām cilvēkus mājās varētu iepriecināt,"
stāstīja restorāna "Brandīns" saimnieks Staņislavs Jonāts.
Ierobežojumu laiks arī mainījis veidu, kā klienti pasūta ēdienu. Arvien populārākas ir tā saucamās aplikācijas, kurās attālināti tiek pasūtīts ēdiens un saņemts klātienē.
"Jo tas variants mums arī ir tāds salīdzinoši vieglāk izdarāms. Tas viņam ir ērti, viņš konkrētā laikā var piebraukt un dabūt dzērienu vai ēdienu," klāstīja restorāna "Brandīns" saimnieks.
Tikmēr ēdināšanas uzņēmumu pārstāvošā Latvijas Restorānu biedrība vērsusies ar vēstuli pie premjerministra, veselības, finanšu un ekonomikas ministra ar aicinājumu informēt par to, vai un kad nozarē strādājošie saņems atbalstu no valsts.
"Faktiski tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, tad tika spriests par atbalsta instrumentiem, veidoti kritēriji. Tagad šis atbalsta jāsaskaņo Eiropas Komisijā, kas var aizņemt līdz mēnesim. Tad tālāk desmit dienu laikā uzņēmēji varēs VID iesniegt pieteikumu. Pirmais atbalsts pēc optimistiskām prognozēm varētu ienākt janvāra sākumā," norādīja Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.
"Ja atbalsti ir tādi, kā šobrīd pielemti – 30% no bruto algām, grants un tikai algu subsīdijas, tad sanāk, ka uzņēmēji sponsorē mazliet valsti šīs ārkārtas situācijas dēļ. Ja atbalsts būtu kā iepriekš – būtu dīkstāves, tad man nebūtu jāmaksā cilvēkam atvaļinājums, varētu iet dīkstāvē.
Atvaļinājums kaut kad beigsies, un tad man būs no savas kabatas viņam jāmaksā dīkstāve. Jo ilgāk tas vilksies, jo ilgāk būs problēmas šajā nozarē,"
stāstīja kafejnīcas "Dārzā" saimniece Galakrodziniece.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem no ēdināšanas pakalpojumu reģistra šogad izslēgti 453 uzņēmumi. No tiem 31 izslēgts pēc 11. oktobra, kad Latvijā izsludināja ārkārtējo situāciju.
"Es domāju, būs kaut kas vēl, kas aizies prom, bet jāskatās, kas aiziet. Es domāju, ka stiprākie spēlētāji neaizies. Bet varbūt tas arī ir labi, ka mazliet patīrīs ēteru," izteicās restorāna "Brandīns" saimnieks Jonāts.
Pat ja pēc pēc 15. novembra ēdināšanas uzņēmumiem būs iespējas strādāt "zaļajā režīmā", bažas nozarē joprojām pastāv.
"Es bažījos par to, ka cilvēki ir piesardzīgi, arī tie, kas ir ''zaļajā režīmā''," sacīja Galakrodziniece.
Tāpēc Latvijas Restorānu biedrība aicina valsti nodrošināt atbalsta sniegšanu līdz ārkārtējās situācijas beigām.
KONTEKSTS:
Tā sauktais lokdauns Latvijā noteikts no 21. oktobra līdz 15. novembrim. Ieviesti stingri ierobežojumi attiecībā uz pulcēšanos, sabiedriskām aktivitātēm, tirdzniecību, pakalpojumiem, mācībām un citām klātienes norisēm ar mērķi samazināt Covid-19 straujo izplatību. Tāpat vakaros un naktīs noteikta mājsēde. Valdība arī apstiprināja apgrozāmo līdzekļu un subsidēto darba algu atbalsta programmas Covid-19 ietekmētajiem uzņēmumiem. Algu subsīdijas izmaksās līdz 700 eiro katram strādājošajam, kurš vakcinēts pret Covid-19.
Paziņojot plānu par lokdauna ieviešanu, valdības locekļi vienlaikus sacīja, ka pēc 15. novembra plānots atgriezties "zaļajā režīmā". Personām ar Covid-19 sertifikātiem paredzētas priekšrocības, turpretim nevakcinētajiem plānots noteikt vēl striktākus ierobežojumus.
Pašlaik valdībā skatītie priekšlikumi paredz, ka pēc 15. novembra plānots atcelt vakara mājsēdi, taču paredzēts saglabāt lielu daļu no ierobežojumiem, kas bija noteikti iepriekš. Tostarp tirdzniecības centri brīvdienās un svētku dienās nestrādās. Tiesa, par atsevišķiem pasākumiem vēl nav vienošanās starp ministrijām.
