Gan par šo tematu, gan eiro stabilitāti Paskālu Donohū izvaicāja LTV žurnāliste Ina Strazdiņa.
Ina Strazdiņa: Mēs nesen atzīmējām 20 gadu jubileju kopš eiro parādīšanās apgrozībā. Cik stabila ir Eiropas vienotā valūta?
Paskāls Donohū: Eiro šajos divdesmit gados ir pierādījis savu stabilitāti un īpaši, kad sastapāmies ar Covid-19 pandēmiju. Protams, mēs visi zinām tos izaicinājumus un grūtības, ar kurām šajos gados esam sastapušies, taču mums arī jāatzīst, ka kopējā valūta mums ir devusi iespēju sasniegt daudz vairāk, esot kopā, nekā katram atsevišķi. Eiropa kopā arī apliecināja savu spēku cīņā ar pandēmiju, kas ietekmē gan mūsu darba vietas, gan visas ekonomikas veselību.
Kas šajā laikā visvairāk varēja apdraudēt eiro?
Manuprāt lielākais risks, ar ko varējām sastapties aizvadītajā gadā un kas mums ir jāņem vērā arī nākotnē – pandēmija var ietekmēt izaugsmes ātrumu dažādās Eiropas daļās. Var rasties tik liela plaisa, ka tā var apdraudēt eiro stabilitāti un valstu kopīgo izaugsmi.
Bet tāpēc mums ir Eiropas Atveseļošanas fonds. Arī Latvija saņems 1,8 miljardus eiro, kas piešķirs papildu izaugsmi jūsu ekonomikai.
Saprotot šo risku, Eiropas Savienība apvienojās, lai palīdzēt mums visiem kopā arī atlabt.
Vai, jūsuprāt, ar esošo Eiropas Savienības fondu pietiek, lai valstīm palīdzētu atgūties no kovida, vai būtu vajadzīgi vēl papildu līdzekļi?
Tas ir milzīgs fonds. Tajā ir vairāk nekā 600 miljardi eiro. Mūsu enerģijai un uzmanībai tagad būtu jābūt veltītai tam, lai mēs labi izmantotu šī fonda naudu, īpaši laikā, kad redzam inflācijas pieaugumu un bezdarba mazināšanos. Ir ļoti svarīgi, lai īstenojam dzīvē to, par ko visi esam vienojušies. Un tas ir ilgam laikam. Fonda pareiza izmantošana arī apliecinās šī lēmuma vērtību.
Runājot par inflāciju, vai tā šogad vēl vairāk augs un vai tā kļūs par visas Eiropas lielo problēmu?
Manuprāt, 2022. gadā inflācijas rādītājiem, ko pieredzējām pagājušā gada nogalē un ko pieredzam tagad, vajadzētu uzlaboties. Zinu, ka Latvijā inflācija novembrī sasniedza augstu līmeni, 7 procentus.
Būtiski kāpušas enerģijas cenas un vēl aukstais laiks ir liels izaicinājums jūsu iedzīvotājiem, ģimenēm, uzņēmumiem. Taču gada laikā, domāju, ka situācija uzlabosies.
Un tam ir vairāki iemesli: jūsu finanšu ministrs [Jānis] Reirs gan meklē iespējas un jau ir īstenojis veidus, kā palīdzēt ģimenēm un uzņēmumiem enerģijas cenu kāpuma laikā, un, otrkārt, es domāju, ka enerģijas cena pamazām sāks samazināties, un samazināsies arī cenu spiediens, ko bija radījušas piegāžu ķēdes, kas nedarbojās labi.
