Eiropā tiek prognozēts, ka inflācija maksimumu sasniegs gada otrajā ceturksnī un pēc tam tā pakāpeniski samazināsies. Taču citi eksperti norādījuši – pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā šādas prognozes ir kā šāviens miglā. Tā uzskata arī Eiropas Centrālā banka (ECB), pirmo reizi 11 gadu laikā paceļot procentu likmes.
ECB prezidente Kristīne Lagarda norādīja: “Maijā inflācija atkal ievērojami pieauga galvenokārt enerģijas un pārtikas cenu kāpuma dēļ, tostarp [Krievijas sāktā] kara ietekmes dēļ.”
Cenu kāpumu cilvēki sajutuši visā Eiropā.
Piemēram, Romas iedzīvotāja un pensionāre Vinčenca Morelli pauda: “Par zivju cenām nemaz nerunāsim. Es samaksāju 18 eiro tikai par 5 garnelēm. Piecas garneles – 18 eiro.”
Savukārt restorāna īpašnieks Stefano Kardini sacīja: “Visu importēto preču cenas pieaugušas par 30% vai pat 40%. Es runāju par makaroniem, saulespuķu eļļu. Acīmredzot, ja degvielas cenas pieaug, palielinās arī transporta izmaksas.
Tieši šajās divās jomās – pārtika un enerģija – valdības Eiropā ir mēģinājušas visvairāk kompensēt inflācijas radītās sekas, samazinot nodokļus un izdalot pabalstus.
Rumānija atbalstam plāno iztērēt miljardu eiro jeb pusi no saviem kohēzijas fondiem. Arī Rumānijā maznodrošinātie iedzīvotāji saņems pārtikas čekus jeb pabalstus, ar kuriem valsts apmaksā daļu izmaksas, un lietas, kas nepieciešamas skolniekiem sākot mācību gadu.
Rumānijas premjerministrs Nikolajs Čuka piebilda: “300 miljoni eiro tiks piešķirti, lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus, kas nonākuši grūtībās mūsu reģiona situācijas dēļ.”
Bulgārija iet soli tālāk, pavisam atceļot pievienotās vērtības nodokli (PVN) maizei, palielinot pensijas par 20% un dodot atlaides degvielai.
“Būs PVN pazemināšana centrālapkurei un karstajam ūdenim līdz 9%. Mēs ceram, ka ar to mēs atbalstīsim cilvēku ikmēneša rēķinus,” atzīmēja Bulgārijas premjerministrs Kirils Petkovs.
Arī Vācija, Francija, Itālija un Spānija ir samazinājušas nodokļus degvielai. Vācija arī visu vasaru izmēģina oriģinālu risinājumu – sabiedriskā transporta mēnešbiļeti 9 eiro vērtībā. Bet tas nav tikai atbalsts iedzīvotājiem degvielas cenu kāpuma dēļ.
“Manuprāt, tas ir stimuls, lai parādītu – cik viegli ir pārvietoties ar vilcienu, ka no “A” līdz “B” var nokļūt videi draudzīgā veidā,” pauda kāda Vācijas iedzīvotāja.
Francija līdz šim ir iztērējusi visvairāk, lai ierobežotu inflācijas ietekmi uz mājsaimniecībām. Taču jāņem vērā, ka Francijā tikko bijušas prezidenta vēlēšanas un svētdien gaidāmas parlamenta vēlēšanās un vēlēšanu gados politiķi mēdz būs visdāsnākie. Francija ir iesaldējusi gāzes cenas, ierobežojusi enerģijas cenu pieaugumu līdz 4% un piešķīrusi "enerģijas čeku" 100 eiro gadā nabadzīgākajām mājsaimniecībām.
Šādu čeku izmanto arī Itālija, bet te čeks ir lielāks – 200 eiro un tiek vairāk nekā 30 miljoniem pensionāru un maznodrošinātu strādnieku.
Tomēr šādu čeku un pabalstu izdalīšana ir satraukusi Briseli, jo tā var novest pie pieprasījuma palielināšanās un tā kāpināt cenas. Tāpēc Brisele cenšas ieteikt valdībām precīzi koncentrēties uz tiem, kam palīdzība vajadzīga visvairāk.
Tikmēr arodbiedrības vairākās Eiropas valstīs, lai kompensētu inflāciju, noskaņotas panākt algu pielikumu, biedējot ar plašiem streikiem. Ņemot vērā, ka bezdarba līmenis Eiropā ir rekordzems — vidēji ap 6,2% – darba devējiem var nākties arī piekāpties.
