Esošo PVN sistēmu Eiropas Savienība ieviesa 1993.gadā kā pārejas modeli, kad tika atcelta muitas kontrole uz iekšējām robežām. Tā, lai arī līdzinās muitas sistēmai, tomēr ir bez muitai līdzvērtīgu pārbaužu iespējām. Priekšlikumiem jābūt gataviem uz nākamo gadu. Bet pārmaiņas, visticamāk, varētu sākties ne agrāk kā pēc trim gadiem.
Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmere Pilka “De facto” saka: “Eiropas Komisija uzskata, ka šī sistēma ir vilinoša krāpniekiem, bet apgrūtinoša godīgiem nodokļu maksātājiem, tāpēc viņi piedāvā maiņu uz galējo PVN režīmu – uzreiz piemērot nodokli, tad zudīs šis bonuss 0% likmes piemērošana, un nebūs iespējama vēlme tādā veidā nemaksāt.”
Finanšu ministrijas amatpersona norāda, ka tas var neatrisināt citas lietas, kas var parādīties arī jaunajā sistēmā, bet tas samazinās krāpniecības risku: “Tas, uz ko iet, ir uztaisīt vienotu tirgu; mēs Latvijā piegādājam ar konkrētu nodokli preci, kas iekļauta rēķinā, un tāpat jau būs arī pārrobežu darījumiem. Ir jau kas krāpjas vienmēr, bet tas segments varētu būt krietni mazāks un uzlabotu nodokļu iekasēšanu.”
Starpība starp aprēķināto un iekasēto PVN jeb tā dēvētā PVN plaisa pēdējo gadu laikā Latvijā ir sarukusi, kas nozīmē, ka instrumenti, kas vērsti pret nemaksātājiem, ir kļuvuši precīzāki. Taču vēl aizvien tiek rēķināts, ka melnajā caurumā pazūd aptuveni pusmiljards eiro. Ieviešot jauno sistēmu, situācijai vajadzētu uzlaboties.
Tai pašā laikā no uzņēmumu puses šobrīd sākuši birt pārmetumi par ieilgušiem auditiem un aizturētām PVN atmaksām. Uzņēmēji, kuri saražoto eksportē, sūdzas, ka nokļuvuši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) skavās un sāktie auditi un aizturētās pievienotās vērtības nodokļa atmaksas bremzē viņu darbu. Taču VID, lai arī atturas no konkrētu gadījumu iztirzāšanas, uzsver, ka – bez pamata nevienam audits netiek sākts, un, kamēr nav pārliecības par godīgumu visā darījumu ķēdes garumā, naudu no valsts budžeta uzņēmējam neatmaksā.
Metālapstrādes uzņēmums “SFM Latvia” pēdējo pāris gadu laikā būtiski paplašinājis ražošanu, piesaistot ap pusmiljonu eiro no ES fondiem. Pēc modernizācijas darbinieku skaits pieaudzis līdz 57. Viņi strādā kā apakšuzņēmēji mašīnbūves un industriālo iekārtu ražotājiem Somijā, Lielbritānijā, Norvēģijā un citur. Visa produkcija tiek eksportēta.
Taču “SFM Latvia” vadītājs Nauris Jansons pievērsis uzmanību, paziņojot, ka Valsts ieņēmumu dienesta audits viņus izsitis no ierastā ritma, jo par šo gadu nav atmaksāts pievienotās vērtības nodoklis vairāk nekā 150 tūkstoši eiro, un auditam galu neredzot. Meklējis palīdzību Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, pie premjera un finanšu ministres, arī pašā ieņēmumu dienestā un publicējis komentāru vairākos medijos.
“Mums kā uzņēmumam tie ir 30% no mēneša apgrozījuma. Un tas jau ir sācis veidoties no 12.maija, kad tika pieteikts audits, un tad katru mēnesi tiek pagarinātas, aizturētas PVN atmaksas, kaut kas tiek atmaksāts, kaut kas tiek atlikts uz nākamajiem periodiem, bet no jūlija neesam saņēmuši nekādu PVN atmaksu,” saka “SFM Latvia” valdes priekšsēdētājs Nauris Jansons.
Finanšu ministrija, atbildot uz uzņēmēja sūdzību, norāda, ka audits nepieciešams, jo bijušas šaubas par to, vai notikuši visi uzrādītie darījumi. Arī VID lēmumā par PVN atmaksas termiņa pagarināšanu uzņēmumam lūdz papildu pierādījumus par vairākiem darījumiem, par kuriem prasīta PVN atmaksa.
Pats uzņēmējs pieļauj, ka firma VID uzmanību piesaistījusi ar strauji augušo eksporta apjomu un attiecīgi arī lielāku atmaksājamā PVN summu. VID noliedz, ka šādi parametri viņu sistēmās signalizētu par to, ka uzņēmumu vajag padziļināti pārbaudīt. Turklāt sākotnēji katram pašam elektroniskajā deklarēšanas sistēmā ir iespējams pārliecināties par to, vai darījumi noformēti atbilstoši, labot pieļautās kļūdas un nenonākt līdz auditam.
VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane: “Riska kritēriji neizriet no atprasāmās summas, tie ir pavisam citi kritēriji. Var būt, ka summa ir niecīga, bet tie darījumi, kas ir neuzrādītā realizācija – tā ir jau cita summa.”
Par ieilgušajiem auditiem, kuru veikšanas termiņš gan nav pārkāpts, sūdzējušies vēl vairākas citas firmas, un šo biedru aizstāvēšanā iesaistījusies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tā veikusi biedru ekspresaptauju un no saņemtām 104 atbildēm uzzinājusi, ka PVN atmaksas kavēta 29 uzņēmumiem, bet audits tiek veikts deviņos.
“Mēs jau nesakām, ka sliktos nevajag ķert vai arī pateikt, ka mūsu biedri ir kristāltīri. Tas, ko mēs gribam pateikt, ka, lai viņi pilnveido savu filtru tā, ka vienam normālam uzņēmumam, kas ražo un eksportē, ka pārbaudes laikā viņš vienkārši neizbeidzas,” teica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
“De facto” aptaujāja vairākus nejauši izvēlētus ražotājus, kas savu produkciju eksportē, un viņi norādīja – lai arī sagatavojamo dokumentu ir daudz, viņiem nekādu nesaprašanos ar VID nav bijis.
Valsts ieņēmumu dienests atklāj, ka līdz auditam nonāk niecīgs skaits uzņēmumu – aptuveni 1% no visiem jeb nepilns tūkstotis gadā. Vidēji auditos uzrēķināti ap 200 tūkstošiem eiro, bet mašīnbūves un metālapstrādes nozarē uzrēķini mēdz būt lielāki – ap trīssimt tūkstošiem.
Visticamāk – uzņēmēju neapmierinātība un garāks auditu termiņš saistāms ar jaunu VID pieeju darījumu pārbaudei.
VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane: “Mēs šobrīd strādājam pie jaunas metodes un cenšamies auditēt vienlaikus visu šo ķēdē iesaistīto grupu. Un tam, kas ir starp t.s. labo nodokļu maksātāju un starp krāpnieku, ir vairāki tā dēvētie bufera uzņēmumi. Un tad viņiem pierādīt to darbības fikciju ir ļoti grūti, bet mēs tagad cenšamies to darīt, lai aptvertu visu kopumu, lai pierādītu, ka tas, kas guva labumu no iesaistīšanās darījumā, zināja, ka viņš tādā darījumā ir iesaistījies.”
Eiropas Komisija arī norāda, ka esošā PVN sistēma ir ne tikai 23 gadu garumā iestrēdzis pagaidu modelis, bet arī novecojusi un nepiemērota digitālajai ekonomikai. Pēc ekspertu ieskatiem – godīgiem nodokļu maksātājiem dzīve kļūtu vienkāršāka, bet krāpniekiem – mazāk iespēju. Un iespējams – arī mazāk šaubu un spekulāciju ap nodokļu dienestu veiktajām pārbaudēm.
