Līdz ar rudens iestāšanos un ziemas tuvošanos Eiropas valstis ir noraizējušās. Nepieciešamas saražot arvien vairāk elektroenerģijas un ar pilnu jaudu darbināt apkures sistēmas. Bet izmaksas mājsaimniecībām un uzņēmumiem par šiem pakalpojumiem tikai turpina pieaugt.
Piemēram, dabasgāzes cenas jau tagad sasniegušas rekordaugstu līmeni Apvienotajā Karalistē, Francijā, Spānijā, Vācijā un Itālijā. Eksperti spriež, ka pie vainas ir dažādu faktoru kopums.
Viens no tiem ir tas, ka aukstie laikapstākļi pavasarī izsmēla dabasgāzes krājumus. Tos nav bijis tik viegli atjaunot, jo, valstīm atgūstoties no pandēmijas, pieprasījums pieaudzis pārāk strauji.
Savukārt citi enerģijas avoti bijuši mazāk pieejami. Piemēram, šovasar vējš bieži nepūta, un Ziemeļjūras vēja ģeneratoru parkos nesaražoja tik daudz elektroenerģijas kā citkārt.
Liela daļa valstu arī atsakās no oglēm, tādējādi cerot cīnīties ar klimata pārmaiņām. Piemēram, Ķīna iegādājusies lielu daļu sašķidrinātās dabasgāzes, cenšoties savu ekonomiku padarīt videi draudzīgāku. Bet resursi, ko paņēmusi Ķīna, gājuši secen Eiropai.
Reaģējot uz šo situāciju, Spānija paziņojusi par ārkārtas pasākumiem, lai samazinātu elektroenerģijas un siltuma rēķinus. Francija plāno izmaksāt vienreizēju 100 eiro pabalstu gandrīz sešiem miljoniem mājsaimniecību ar salīdzinoši zemiem ienākumiem.
Lielbritānijā dabasgāzes cenas pieaugums palielinājis valstī esošo krīzi un draud paralizēt pārtikas ražošanas nozari.
Eiropas valstis parasti šādā situācijā vērstos pie Krievijas, kas nodrošina aptuveni trešdaļu no kontinenta dabasgāzes vajadzībām. Taču piegādes no Krievijas valsts uzņēmuma “Gazprom” ir mazākas nekā parasti. Tas esot saistīts ar ražošanas problēmām un pieprasījuma pieaugumu pašā Krievijā.
Daži eksperti gan spriež, ka tādējādi Maskava cer paātrināt nesen uzbūvētā “Nord Stream 2” cauruļvada apstiprināšanas procesu.
