Vēl pagājušajā vasarā būtu grūti iedomāties, ka plānveida remontdarbi gāzesvadā "Nord Stream" spētu izraisīt tik lielu interesi un satraukumu kā tagad. Pašlaik šis gāzesvads ir galvenais avots, caur kuru Vācija saņem gāzi no Krievijas.
Ņemot vērā pēdējo mēnešu pieredzi, gan Berlīnē, gan Briselē, gan citviet Eiropā skan bažas, ka Maskava varētu izdomāt kādu tehnisku ieganstu, lai neatjaunotu gāzes piegādes Vācijai.
Tādēļ Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja, ka viņa tuvākajās dienās grasās prezentēt plānu rīcībai krīzes situācijā.
"Tagad ir smags laiks, jo Krievija apzināti daļēji pārtrauc savas gāzes piegādi. Mums ir jābūt gataviem. Tādēļ mēs gatavojam Eiropas ārkārtas plānu. Te ir svarīgi divi jautājumi. Ja mums nāksies ierobežot gāzes piegādes, tad tas ir jādara gudri. Otrkārt, ir jābūt enerģijas solidaritātei. Mēs esam savienoti ar dažādiem cauruļvadiem, mums ir visādi starpsavienojumi, tādēļ mēs vienmēr varam sūtīt gāzi pretējā virzienā. Līdz ar to mums ir vajadzīgs labs plāns, lai gāze plūstu tur, kur tā ir visvairāk nepieciešama," sacīja Leiena.
Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Habeks jau ir atzinis, ka viņa valsts ir pieļāvusi lielu kļūdu, pārlieku paļaujoties uz Krievijas gāzi.
Tagad gadu desmitiem kāpinātā atkarība ir jāpārtrauc dažu mēnešu laikā.
Līdzīgu kļūdu atzinis arī jaunās Čehijas valdības vicepremjers un Pirātu partijas galva Ivans Bartošs.
Viņš norādīja: "Tā ir iepriekšējo valdību vēsturiskā kļūda. Es to varu teikt, jo mēs nebijām toreiz pie varas un kritizējām to, ka mūsu valsts paļāvās uz to, ka no Krievijas vienmēr plūdīs lēta gāze. Tā bija kļūda. Daudzas valstis apzinājās, kas ir [Vladimirs] Putins. Bet pat pēc tā, kas notika Krimā, tās domāja, ka uz resursiem tas neattiecas."
Latvijas Radio Prāgā viesojās aizvadītās nedēļas nogalē. Jau tad Čehijas vicepremjers ar zināmu satraukumu raudzījās uz to, kas varētu notikt, sākot no šīs pirmdienas.
Bartošs pauda: "Čehija ir dažādu cauruļvadu galā, caur mūsu teritoriju nekādi resursi tranzītā neplūst. Tādēļ mūs varētu skart tas, ka 11. jūlijā tiks uz kādu laiku slēgts "Nord Stream" cauruļvads, lai cik ilgi tas arī būtu. Arī Vācijai un citām valstīm trūks gāzes. Līdz ar to solidaritātei būtu jāizpaužas tajā, ka brīdī, kad parādās kādi papildu naftas vai gāzes resursi, tai valstij, kura atrodas cauruļvada sākumā, nevajadzētu ņemt sev visu un pārējiem neko neatstāt, kādēļ nāktos slēgt rūpnīcas. Mums ir jāspēj kopā sadalīt šīs nelielās neērtības."
Savukārt viņa kolēģis, Čehijas ārlietu ministrs Jans Lipavskis atgādināja, ka līdzīgā situācijā ir vairākas valstis, kam nav pieejas jūrai.
"Ņemot vērā to, ka vesela grupa valstu ir atkarīga no tā, cik daudz enerģijas tām atvēlēs citas valstis – te es runāju par visu Centrāleiropu: Čehiju, Slovākiju, Austriju, Ungāriju –, mums ir nepieciešami solidāri risinājumi," atzīmēja Lipavskis.
Vācijā arvien skaļāk skan aicinājumi taupīt gāzi, lai līdz ziemai pēc iespējas vairāk varētu iesūknēt glabātuvēs. Līdz šim krātuvju pildīšana notika raitāk, nekā plānots.
Tādēļ ir zināms pamats piesardzīgam optimismam. Ja šīs nedēļas vidū Vācijas gāzes krātuves būs vismaz par 65% pilnas, tas dos pozitīvu signālu, ka gatavošanās ziemai notiek par spīti Krievijas rīcībai.
Latvijas premjers Kariņš vēl jūnija beigās sacīja, ka mūsu reģionā šobrīd nav steidzami jādomā par to, kā vasarā ietaupīt gāzi, jo mēs to saņemam no citiem avotiem.
"Varētu teikt, ka šodien tas ir līdzīgi tam, ka kāds, kuram ir malkas apkure laukos, dedzinātu vairāk vai mazāk pagales, nepalīdzētu pilsētniekam, kurš savu apkuri saņem no gāzes, jo tās ir nesavienotas sistēmas. Tie ir dažādi apkures veidi, un viens var taupīt visu, ko grib, tas otram nepalīdzēs," sacīja Kariņš.
Tomēr, ja Vācijā, kas ir lielākā Eiropas ekonomika, sāktos recesija, gan Latvija, gan citas valstis to izjustu.
Tādēļ galvenais vārds, kas šobrīd skan, ir solidaritāte.
EK priekšsēdētāja Leiena skaidroja: "Ļaujiet man atskatīties uz [kovida] pandēmiju. Toreiz sākumā mēs katrs rīkojāmies pa savam un bija ļoti sarežģīti. Tad mēs savācāmies un sākām strādāt kopā kā vienota Eiropas Savienība. Rezultātā mēs esam kļuvuši par visveiksmīgāko reģionu pasaulē cīņā ar šo vīrusu. Tas ir tādēļ, ka mēs strādājām kopā. Tas pats attiecas arī uz enerģiju."
EK atgādinājusi, ka vislētākā enerģija ir tā, kas nekad netika izmantota. Augstās cenas patiešām veicina taupību. Tādēļ var pieļaut, ka gāzes patēriņš gaidāmajā ziemā jebkurā gadījumā būs mazāks nekā līdz šim.
