Kopējā ekonomikas atjaunošanas fonda pakete paliks nemainīga 750 miljardu eiro apmērā, taču mainītas proporcijas starp aizdevumiem un grantiem - ja sākotnēji grantos bija paredzēti 500 miljardi eiro, tad Mišela jaunais piedāvājums grantos paredz 390 miljardus eiro. Pēc diplomātu teiktā, ES valstis ir gatavas akceptēt šo summu.
Attiecībā uz grantu piešķiršanu iebildumi bijuši tā dēvētajai taupīgo valstu grupai – Nīderlandei, Austrijai, Zviedrijai, Dānijai un Somijai.
Mišela priekšlikumi paredz arī tā dēvētās atlaides - korekcijas summas vairākām valstīm, kas ES budžetā iemaksā vairāk, nekā no tā saņem. Saskaņā ar Mišela piedāvājumu lielākā ieguvēja no tā būs Nīderlande.
Jaunais piedāvājums arī paredz ieviest "vispārēju nosacītības režīmu", lai budžetu sasaistītu ar likuma varas ievērošanu, taču detaļas nav zināmas.
Šarls Mišels pauda pārliecību, ka vienošanās ir iespējama.
“Esam strādājuši ļoti smagi, un šis priekšlikums ir kolektīva darba rezultāts ar visiem līderiem un viņu komandām. Zinu, ka pēdējie soļi vienmēr ir visgrūtākie. Pat ja ir grūti, ir svarīgi turpināt strādāt.
Esmu pārliecināts, ka vienošanās ir iespējama,” pauda Mišels.
Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (''Jauā Vieotība'') kopā ar citiem Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītajiem pirmdienas vakarā aktīvi iesaistījies kompromisu meklēšanā par politiski sensitīviem jautājumiem ES ekonomikas atjaunošanas fondā un daudzgadu budžetā.
Kā vēsta medijs "Politico", Kariņš sēdies pie sarunu galda kopā ar Eiropas Komisijas (EK) prezidenti Urzulu fon der Leienu, Vācijas kancleri Angelu Merkeli, Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un citiem valstu līderiem, noslēdzošajā sarunu posmā turpinot darbu pie risinājumiem, lai panāktu visu dalībvalstu interesēm atbilstošu kompromisu. Iecerēts, ka tādā gadījumā viens no ES vēsturē ilgākajiem līderu samitiem noslēgtos ar vienošanos, kas ļautu Eiropai atkopties no Covid-19 pandēmijas sekām un turpināt ekonomisko izaugsmi nākamā daudzgadu budžeta periodā.
Pats Kariņš mikroblogošanas vietnē "Twitter" aptuveni stundu pirms pusnakts vēstīja, ka kopā ar ES līderiem neatlaidīgi turpina meklēt labāko risinājumu Eiropas ekonomikas atjaunošanas fondam un ES daudzgadu budžetam.
ES dalībvalstu līderu kaulēšanās, cenšoties panākt vienošanos par ekonomikas atveseļošanas fonda izveidi, lai izvestu bloku no Covid-19 radītās krīzes, ir ieilgusi. ES līderu samits ilgst jau kopš piektdienas un turpinās pirmdien.
Svētdien dalībvalstu līderi sarunas beidza pussešos no rīta, tad brauca uz viesnīcām mazliet pagulēt un pirmdien pusdienlaikā atsāka sarunas, turpinājās divpusējās un daudzpusējās sarunas, kas ir tā vieta un veids, kā notiek kaulēšanās.
Bet svētdienas naktī sarunu laikā emocijas uzsita vilni un arī nogurums darīja savu – Francijas prezidents Emauels Makrons “uzbrauca” taupīgo valstu grupas pārstāvim Austrijas kancleram, kurš izgāja no sanāksmes, lai atbildētu uz telefona zvanu, sakot – redzat, “viņš citos neklausās, slikta attieksme, viņš tikai menedžē savu presi un viss”.
Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), kuram pirmdien ir pirmā atvaļinājuma diena, LTV atzina, ka tās esot visgrūtākās sarunas, kādas viņš līdz šim pieredzējis.
“Sarunas ir ļoti sarežģītas, jo mums – 27 dalībvalstīm - ir nepieciešama vienprātība. Mums visiem viedokļi ir līdzīgi, ko mēs pamatā gribam, bet protams detaļās ir atšķirības. Es pats esmu piedalījies daudz kur politiskās diskusijās, arī šeit Eiropadomē dažādās sarunās, šīs ir nenoliedzami vissarežģītākās sarunas līdz šim,” atzina Kariņš.
