Tiesa, recesijas riski joprojām novērtēti kā zemi. Līdzīgs vērtējums ir arī Starptautiskajam Valūtas fondam. Nosaucot tādus riskus kā “Brexit” un tirdzniecības kari, tas šonedēļ samazināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam.
Eiropas Centrālās bankas bāzes procentlikme bijusi rekordzemajā 0% līmenī jau vairāk nekā trīs gadus.
Trešdien banka apstiprināja, ka plāno to saglabāt šādā līmenī vismaz līdz gada beigām. Par to panākta vienošanās ECB padomes sēdē Frankfurtē.
Lēmums pieņemts, lai mēģinātu saglabāt eirozonas vidējo inflācijas rādītāju iespējami tuvu Eiropas Centrālās bankas mērķim nepilnu divu procentu apmērā. Tas ir mērķis, ko joprojām bijušas grūtības sasniegt – martā eirozonā cenu kāpums gada griezumā bija 1,4%.
Iepriekš banka bija plānojusi, ka varētu sākt pamazām paaugstināt procentu likmes, sākot no 2019. gada vidus. Taču no plāniem nācās atteikties pēc tam, kad eirozonas ekonomikas izaugsme šī gada sākumā neuzrādīja gaidītos rādītājus.
Trešdien ECB arī nolēma līdzšinējā līmenī saglabāt noguldījumu iespējas uz nakti likmi, proti, -0,4% līmenī, kā arī aizdevumu iespējas uz nakti likmi 0,25% līmenī.
Šīs nedēļas bankas sanāksme notika četrus mēnešus pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka pārtrauca gandrīz četrus gadus ilgušo, vairāk nekā divus ar pusi triljonus eiro vērto obligāciju uzpirkšanas programmu. Tās mērķis bija iekustināt eirozonas ekonomiku.
Arī ECB uzmanīgi seko līdzi “Brexit” notikuma attīstībai, bažīgi raugās arī uz ASV prezidenta Donalda Trampa izvērstajiem tirdzniecības strīdiem. Pēcpusdienā preses konferencē bankas vadītājs Mario Dragi ieņēma piesardzīgu nostāju. Viņš brīdināja par riskiem eirozonas izaugsmei. Pašreizējos ekonomiskos rādītājus viņš raksturoja kā „vājus”. Dragi uzskatīja tādus faktorus kā ģeopolitiskās situācijas neskaidrības un protekcionisma draudi.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka ekonomiskās recesijas iestāšanās risks eirozonā joprojām ir mazs. Šis vērtējums sakrīt ar Starptautiskā Valūtas fonda otrdien publicētajām prognozēm. Saskaņā ar tām eirozonas izaugsmes prognoze tomēr samazināt gan šim gadam – līdz 1,3%, gan nākamajam – līdz pusotram procentam.
Starptautiskais Valūtas fonds samazinājis arī globālās izaugsmes prognozi šim gadam.
Saskaņā ar jaunākajām aplēsēm pasaules ekonomika šogad pieaugs nevis par 3,5%, kā tika lēsts janvārī, bet par 3,3%. Starp iemesliem jau iepriekš minētie – tādi kā “Brexit” un tirdzniecības kari.
