Iemesls tālākam procenta likmju kāpumam ir tas, ka Eirozonas inflācija februārī sarukusi mazāk, nekā prognozēja daudzi ekonomisti. Patēriņa cenu pieaugums janvārī bija 8,6% un februārī samazinājies minimāli – 8,5%, tā paziņoja Eiropas Savienības Statistikas aģentūra. Tiek skaidrots – lai gan enerģijas cenas krīt, pakalpojumu, preču un pārtikas cenu kāpums turpinās.
Līdz ar to ECB turpinās procentu likmju paaugstināšanu vienmērīgā tempā, lai nodrošinātu inflācijas atgriešanos pie nepieciešamajiem 2%.
ECB prezidente Kristīne Lagarda komentēja, cik ilgi varētu tupināties likmju celšana: "Tagad jūs teiksit: jā, bet kā būs pēc marta? Vai tas nozīmē, ka esam sasnieguši likmju augstāko punktu? Nē, nē, nē, nē. Mēs zinām, ka mums ir, ko vēl darīt. Mēs zinām, ka neesam beiguši."
Politiķi gan uztraucas, ka šāda Eiropas Centrālās bankas darbība var kavēt ekonomikas izaugsmi, ja tā iet pārāk tālu. Un to arī Lagarda atzina, ka kopš pagājušā gada vidus "ekonomiskā aktivitāte ir ievērojami palēninājusies". Turklāt sagaidāms, ka tā paliks vāja, jo pieprasījums visā pasaulē palēninās un Krievijas karš Ukrainā vairo nenoteiktību.
Eirozonas ekonomika ir pēc būtības stagnējusi, 2022. gada pēdējos trīs mēnešos pieaugot tikai par 0,1%.
Tiesa, centieni nospiest inflāciju uz leju nozīmē, ka patērētājiem sadārdzinās aizņēmumi gan mājokļiem un automašīnām, gan arī uzņēmumiem, lai finansētu paplašināšanos.
Un finanšu tirgi domā, kas šogad ECB likmes pieaugs no pašreizējiem 2,5% līdz 4%, raksta "Financial Times".
KONTEKSTS:
ECB procentu likmes paaugstina, mēģinot mazināt inflāciju. Iepriekš galvenā bāzes procentlikme paaugstināta pērn decembrī līdz 2,5% un šogad februārī līdz 3%.
Tādējādi procentu likmes ECB palielināja ceturto sanāksmi pēc kārtas. ECB procentlikmes kāpums netieši sadārdzina arī iedzīvotāju hipotekāro kredītu maksājumus.
