Tāpat tiek piedāvāts noteikt īpašu tirgus cenu korekcijas mehānismu un izveidot obligātus solidaritātes mehānismus.
Viens no faktoriem, kas pašlaik veicina gāzes cenu kāpumu, ir Eiropas valstu savstarpējā vairāksolīšana, jo turīgākās valstis ir gatavas maksāt gandrīz jebkādu cenu, lai tikai iegūtu gāzi.
Tādēļ Eiropas Komisija rosina iegādāties gāzi kopā par vienādu cenu, gluži kā tas tika darīts ar vakcīnām pret Covid-19.
Tāpat tiek piedāvāts izveidot tā dēvēto dinamisko cenu limitu Eiropas gāzes tirgus transakcijām. Tam vajadzētu likvidēt ekstrēmos cenu lēcienus gāzes biržā. Visbeidzot tiek rosināts arī uzlikt par pienākumu valstīm dalīties ar gāzi gadījumos, ja citviet ir izveidojusies ārkārtas situācija.
"Mēs darām visu iespējamo, lai saglabātu paredzamas cenas un gāzes plūsmu uz Eiropu, bet nevaram izslēgt piegādes krīzi ar gāzes deficītu. Tādēļ nepieciešams veicināt solidaritāti un samazināt patēriņu," norāda enerģētikas komisāre Kadri Simsone.
"Gadījumā, ja iestāsies sliktākais scenārijs, visām dalībvalstīm būs jāsaņem atbalsts no kaimiņvalstīm un tām valstīm, kam ir sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūra," teica Simsone.
Eiropas Savienības amatpersonas norāda, ka saskaņā ar sākotnējiem datiem augustā un septembrī gāzes patēriņu Eiropas Savienībā izdevies samazināt par 15% zem piecu gadu vidējā rādītāja. Šāds samazinājums būs nepieciešams arī nākamo pusgadu līdz martam.
KONTEKSTS:
Eiropas Savienība plāno līdz gada beigām par vismaz divām trešdaļām samazināt atkarību no Krievijas gāzes. Tādēļ dalībvalstīm ieteikts samazināt dabasgāzes patēriņu par vismaz 15%. Tas ļautu labāk sagatavoties ziemai un nogādāt krātuvēs vairāk gāzes.
