ĪSUMĀ:
- EK vadītāja: Jāsagatavojas iespējamai pilnīgai Krievijas gāzes piegāžu pārtraukšanai.
- EK rosina dalībvalstīm sākt taupīt gāzi jau no augusta; visiem patēriņš būtu jāmazina par 15%.
- Pagaidām šie mērķi būtu brīvprātīgi; krīzei padziļinoties, taupība kļūtu obligāta.
- Dalībvalstīm arī līdz septembrim jāizstrādā "nacionālie ārkārtas rīcības plāni".
- Iedzīvotājiem gāzes un elektrības pārrāvumi, visticamāk, nedraud.
Krievija ir gatavojusies karam ar Ukrainu jau ilgāku laiku. Par to liecina tas, ka Krievijas gāzes piegādes Eiropai ir bijušas neierasti zemas jau pagājušajā gadā. Arī tagad Krievijas koncerns "Gazprom" neizmanto iespēju palielināt piegādes jaudas caur Ukrainu un Eiropas dienvidiem, kaut gan tehniski tas būtu iespējams.
Krievijas "Gazprom" jau ir slēdzis vai ierobežojis gāzes piegādi 12 ES valstīm. Šobrīd apturēta gāzes padeve pa "Nord Stream 1" uz 10 dienām tehnisku darbu dēļ un rīt tai vajadzētu atsākties – tā vismaz analītiķi prognozē, ka Krievija to atsāks, bet ir šaubas, vai pilnā apmērā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka gāze atsāks plūst ar samazinātu ātrumu - mazāk nekā 20% jaudas.
Izdevums "Politico" raksta, ka, pēc Starptautiskās Enerģētikas aģentūras datiem, kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Maskava ir nopelnījusi trīs reizes vairāk nekā parasti no naftas un gāzes pārdošanas vienā ziemā, kas nozīmē, ka tā var atļauties turpināt samazināt piegādes Eiropai.
Tas liek EK vadītājai Urzulai fon der Leienai nonākt pie secinājuma, ka Krievijas gāzes piegāde varētu tikt pilnībā pārtraukta.
"Mums ir jāsagatavojas iespējamai pilnīgai gāzes piegāžu pārtraukšanai no Krievijas. Tas ir ticams scenārijs.
Pagātnes pieredze rāda, ka Krievija apzināti un ar aprēķinu mēģina palielināt uz mums spiedienu, samazinot gāzes piegādes. Tādēļ pilnīga piegāžu pārtraukšana no Krievijas ir ticams scenārijs. Tas skartu visu Eiropas Savienību. Gāzes krīze vienotajā tirgū, kas ir mūsu ekonomikas dzinējspēks, ietekmētu ikkatru dalībvalsti," norādīja EK vadītāja.
Lai pēc iespējas veiksmīgāk tiktu galā ar šo situāciju, EK aicina bloka dalībvalstis laika periodā no 1. augusta līdz 2023. gada 31. martam brīvprātīgi samazināt dabasgāzes patēriņu par vismaz 15% salīdzinājumā ar vidējo patēriņu iepriekšējā piecu gadu periodā. Ietaupītās gāzes apjoms varētu sasniegt 45 miljardus kubikmetru, kas ir līdzvērtīgs tam apjomam, kas varētu pietrūkt, ja Krievija pārtrauks gāzes piegādes.
Pagaidām šie samazināšanas mērķi būtu brīvprātīgi. Tomēr, ja krīze padziļinātos, tad taupība kļūtu obligāta.
Dalībvalstīm arī līdz septembrim jāizstrādā "nacionālie ārkārtas rīcības plāni", lai parādītu, kā tiks samazināts enerģijas patēriņš, un ik pēc diviem mēnešiem jāziņo par progresu.
EK plānā arī norādīts, ka dalībvalstīm par prioritāti būtu jānosaka pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem vai oglēm, naftu vai kodolenerģiju. Un te dažas dalībvalstis uzskata, ka lielā gāzes patērētāja Vācija nerīkojas solidāri, jo plāno slēgt savas atomstacijas gāzes deficīta apstākļos.
EK neslēpa, ka Krievijas gāzes piegāžu pārtraukšana radīs ekonomikai zaudējumus. Tomēr koordinēta rīcība var samazināt iekšzemes kopprodukta kritienu no 1,5% līdz 0,6%.
Iedzīvotājiem gāzes un elektrības pārrāvumi, visticamāk, nedraud, jo viņi ir aizsargātie lietotāji. Ar lielākām grūtībām varētu sastapties ražotnes. Tomēr arī mājsaimniecības var sākt taupīt, sacīja Leienas vietnieks Franss Timmermanss.
"Vai mums ir nepieciešams turēt iedegtu gaismu tukšajās biroja ēkās vai veikalu vitrīnās visu nakti? Vai mums ir nepieciešams turēt gaisa kondicionieri 20 grādu atzīmē?
Temperatūra varētu būt nedaudz siltāka, vai ne? Protams, ka tas varētu nedaudz samazināt mūsu komforta līmeni, bet tas varētu arī pamatīgi samazināt mūsu patēriņu," teica Timmermanss.
Tomēr nebūt ne visas valstis vēlas jau tagad bremzēt savu rūpniecību, lai sāktu taupīt gāzi. Dažas nozares cietīs vairāk, piemēram, tērauda ražošana, kam būtu ļoti liela ietekme uz pakārtotajām nozarēm. Dabasgāzes pieejamības pasliktināšanās var novest arī pie mēslojuma deficīta, kas ietekmēs Eiropas lauksaimniecību nākamajā sezonā.
Arī Latvijas premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") iepriekš ir izteicies, ka taupība mūsu reģionā pārējai Eiropai nepalīdzēs, jo Baltijas gāzes tīkls ir saistīts tikai ar Somiju. Tomēr vajadzības gadījumā Kariņš bija gatavs apspriest ieceri laist daudzdzīvokļu namiem par pāris grādiem aukstāku apkuri un karsto ūdeni. Tāpat daudzviet notiek aktīva pāreja uz šķeldu, kas arī palīdz mazināt kopējo gāzes patēriņu.
ES dalībvalstis tagad izskatīs šo EK ierosinājumu. Lai to apstiprinātu, nepieciešams saņemt atbalstu no 15 dalībvalstīm vai ES valstīm, kuru iedzīvotāju kopskaits veido vismaz 65% no ES iedzīvotāju skaita.
Vienlaikus Brisele meklē, kur dabūt gāzi ārpus Krievijas. Palielināts imports no ASV, Lielbritānijas, Norvēģijas un Azerbaidžānas. Ar Azerbaidžānas pirmdien EK parakstīja saprašanās memorandu par gāzes piegāžu dubultošanu līdz 2027. gadam – jau no nākamā gada tam vajadzētu sasniegt 12 miljardus kubikmetru gadā. Tātad salīdzinājumam – no Krievijas pagājušajā gadā Eiropa iepirka 155 miljardus kubikmetru gadā.
