EK rosina pirkt gāzi kopā, lai dalībvalstis, savā starpā konkurējot gāzes iepirkšanā, nedzītu gāzes cenu vēl uz augšu. Šie kopīgie iepirkumi, ko veiktu gāzes kompānijas, nevis valstu valdības, sāktos tikai nākamajā gāzes krājumu uzpildes sezonā.
Pašlaik Eiropas Savienībā gāzes krātuves ir uzpildītas par 92%. Krievijas daļa importētajā cauruļvadu gāzē ir samazinājusies līdz 9%. Eiropai izdevies septembrī par 15% samazināt gāzes pieprasījumu. Taču bažas par ziemu ir.
Tāpēc EK aicina dalībvalstis uz gāzes solidaritāti – noslēgt savstarpējos līgumus, kā palīdzēt viena otrai ziemā gāzes apgādes traucējumu gadījumā. Dalībvalstīm būtu 12 stundas, lai atbildētu uz solidaritātes pieprasījumu no citas valsts. Savukārt trīs dienas būtu, lai to izpildītu apmaiņā pret atbilstošu kompensāciju.
"Potenciāli mums vajadzētu būt 40 no šiem solidaritātes līgumiem. Mums ir tikai seši. Un ar to nepietiek šāda mēroga krīzes apstākļos," uzsvēra EK prezidente Urzula fon der Leiena.
Baltijas reģions šo solidaritātes līgumu ziņā ir priekšā pārējai Eiropai.
Recepšu, kā ierobežot augstās gāzes cenas tūlīt un tagad, Eiropas Komisijai nav. Komisija savos priekšlikumos nerosina oficiālus gāzes cenu griestus, jo dalībvalstis nespēj vienoties par to, kā šādi griesti varētu izskatīties, lai arī lielākā daļa tos gribētu.
"Somija ir atvērta ārkārtas pasākumiem, tostarp arī pagaidu gāzes cenas ierobežojumam," komentēja Somijas Eiropas lietu ministre Titti Tupurainena.
"Horvātija stingri atbalsta Eiropas mehānismu gāzes vairumtirdzniecības cenu griestu noteikšanai," uzsvēra Horvātijas Eiropas lietu valsts sekretāre Andreja Metelko-Zgombiča.
Pret gāzes cenas griestu noteikšanu joprojām iebilst Vācija un Nīderlande.
Tāpēc EK ierosina kompromisu – šoziem ieviest gāzes cenu korekcijas mehānismu, lai novērstu pārmērīgas cenas un cenu lēcienus galvenajā Eiropas gāzes biržā (TTF) Nīderlandē, jo to ietekmē tieši cauruļvadu gāzes cena.
"Mums ir jāsamazina nepastāvība un ārkārtējais cenu kāpums galvenajā Eiropas gāzes tirgū," norādīja EK priekšsēdētāja.
Komisija arī vēlas līdz 2023. gada aprīlim izstrādāt jaunu gāzes tirdzniecības etalonu sašķidrinātajai dabasgāzei, jo pagaidām tā piesaistīta cauruļvadu gāzes cenai.
KONTEKSTS:
Jau ziņots, ka EK nākusi klajā ar priekšlikumiem enerģētikas krīzes pārvarēšanai. Tos vēl šonedēļ apspriedīs Eiropadomē, kur tiksies ES dalībvalstu līderi.
ES plāno līdz gada beigām par vismaz divām trešdaļām samazināt atkarību no Krievijas gāzes. Tādēļ dalībvalstīm ieteikts samazināt dabasgāzes patēriņu par vismaz 15%. Tas ļautu labāk sagatavoties ziemai un nogādāt krātuvēs vairāk gāzes.
