ĪSUMĀ:
- Minimālajai algai jānodrošina pienācīgs dzīves līmenis.
- ES noteikumi ļaus dalībvalstīm pašām izvēlēties minimālo algu noteikšanas metodi.
- Jāpaplašina koplīgumi valstīs, kur tie aptver mazāk nekā 80% darba ņēmēju.
- Darba ņēmējiem garantēta tiesiskā aizsardzība noteikumu neievērošanas gadījumā.
Lēmums tika pieņemts ar 505 balsīm ''par'', 92 balsīm ''pret'' un 44 deputātiem atturoties.
Paredzams, ka šis tiesību akts uzlabos visu ES darba ņēmēju darba un dzīves apstākļus, kā arī veicinās ekonomisko un sociālo progresu.
Direktīvas noteikumos ietvertas minimālās prasības attiecībā uz to, kas ir uzskatāma par adekvātu valsts likumā un/vai koplīgumā noteiktu minimālo algu. Šie noteikumi arī garantē darba ņēmējiem efektīvāku minimālās algas aizsardzību.
Latvijā pašlaik minimālā alga pirms nodokļu nomaksas ir 500 eiro mēnesī, tā ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā.
"Pārtikas produktu, enerģijas rēķinu un mājokļu cenas strauji pieaug. Cilvēki patiešām cīnās, lai savilktu galus. Mēs nedrīkstam tērēt laiku, cilvēku darbam atkal ir jāatmaksājas," uzsver EP deputāte Agnese Jongeriusa no Nīderlandes.
"Šajā direktīvā ir noteikti standarti, kādai jābūt atbilstošai minimālajai algai. Vienlaikus mēs dodam stimulu sarunām par koplīgumiem, lai vairāk darba ņēmēju būtu labāk aizsargāti."
Jaunā direktīva attieksies uz visiem ES darba ņēmējiem, kam ir darba līgums vai kas atrodas darba attiecībās. Dalībvalstīm, kur minimālās algas aizsardzību garantē vienīgi koplīgumi, nebūs pienākuma ne ieviest minimālo algu, ne padarīt koplīgumus vispārēji piemērojamus.
Minimālo algu katra dalībvalsts joprojām noteiks pati, taču būs jāgarantē, ka noteiktā minimālā alga ļauj darba ņēmējiem "dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi", ņemot vērā dzīves dārdzību un vispārējo atalgojuma līmeni valstī.
Lai noteiktu adekvātu minimālā atalgojuma līmeni, dalībvalstis var izveidot preču un pakalpojumu grozu, ņemot vērā reālās cenas, vai noteikt minimālās algas līmeni 60% apmērā no bruto algas mediānas vai 50% apmērā no vidējās bruto algas.
EP norāda, ka īpaši būtiska nozīme adekvātas minimālās algas noteikšanā ir nozaru un starpnozaru līmeņa koplīgumiem. Tādēļ, kā norādīts EP deputātu apstiprinātajos noteikumos, ir jāveicina un jāstiprina kolektīvas līgumsarunas par atalgojuma apmēru.
Dalībvalstīm, kur koplīgumi aptver mazāk nekā 80% no visiem darba ņēmējiem, kopā ar sociālajiem partneriem būs jāizstrādā rīcības plāns, kā šo darbinieku īpatsvaru palielināt.
Jaunie noteikumi uzliek ES valstīm pienākumu ieviest izpildes sistēmu, tostarp veikt uzticamu uzraudzību, kontroli un pārbaudes uz vietas. Šo pasākumu mērķis ir nodrošināt noteikumu ievērošanu un novērst apakšuzņēmumu līgumu ļaunprātīgu slēgšanu, fiktīvu pašnodarbinātību, nereģistrētu virsstundu darbu vai paaugstinātu darba intensitāti.
Gaidāms, ka Eiropas Savienības Padome direktīvu oficiāli apstiprinās septembrī. Dalībvalstīm direktīvas prasības būs jāizpilda divu gadu laikā.
Vislielākā minimālā alga Eiropas Savienībā pašlaik ir Luksemburgā, Īrijā un Vācijā, bet viszemākā – Bulgārijā, Latvijā un Igaunijā.
No 27 ES dalībvalstīm 21 valstī ir ar likumu noteikta minimālā alga, savukārt pārējās sešās valstīs (Austrijā, Dānijā, Itālijā, Kiprā, Somijā un Zviedrijā) atalgojuma apmēru nosaka ar darba koplīgumiem.
