Arvien vairāk patērētāju Eiropā pievērš uzmanību veselīgam, augstas kvalitātes ēdienam un dzērieniem, savā ziņojumā raksta Eiropas Patērētāju organizācija. Nesnauž arī pārtikas ražotāji, kas labprāt sabiezina krāsas, uz produkta iepakojuma rakstot „tradicionāls”, „dabisks” un „pilngraudu”, lai gan produkta saturs ir tālu no tā, ko patērētājs ar šiem apzīmējumiem varētu saprast.
Eiropas Patērētāju organizācijas pārstāve Polīna Konstāna skaidro, ka ziņojumā izcelti trīs
biežāk sastopamie triki: saukt produktu par „tradicionālu” vai „nerūpniecisku”, lai gan tas satur garšas un krāsas pastiprinātājus; etiķeti izdaiļot ar augļiem, lai gan produkts satur tikai aromatizētājus:
„Vai, piemēram, maizi, cepumus un makaronus dēvē par „pilngraudu” arī tad, ja patiesībā šķiedrvielu saturs tajos ir ļoti zems.”
Taču pārtikas ražotājus par šādiem izpušķojumiem ir grūti saukt pie atbildības, jo Eiropas līmenī trūkst stingru noteikumu, atzīst Polīna Konstāna:
„Pastāv noteikums, ka pārtikas iepakojums nedrīkst maldināt pircēju, taču likumos ir gana daudz „pelēko zonu”, kuras ražotāji labprāt izmanto, lai liktu saviem produktiem izskatīties labāk. Tāpēc mēs vēlamies, lai Eiropas institūcijas izstrādātu stingrākus noteikumus, kas aizsargātu pircējus pret šādu komercpraksi.”
Tādēļ Eiropas Patērētāju organizācija rosina izstrādāt definīcijas, piemēram, kas uzskatāms par „dabisku” vai „tradicionālu” produktu, un noteikt minimālo obligāto īpatsvaru tām sastāvdaļām, kas tiek reklamētas uz etiķetes (piemēram, augļiem).
„Tas nav sevišķi aktuāli Latvijai, tā mēs domājam,” uzskata Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Organizācija neesot saņēmusi sūdzības, ka kāds no tās biedriem ar saviem produktiem maldinātu patērētāju. Viņa uzsver – kamēr nekur nav noteikts, piemēram, kādam jābūt pilngraudu īpatsvaram produktā, lai to varētu tā saukt, ir grūti ko pārmest ražotājam:
„Kamēr tas nav noteikts, mēs noteikti nevaram runāt par maldināšanu. Tad ir jābūt skaidriem spēles noteikumiem, jo pašlaik principā viss atbilst likumdošanai. Tad ir vai nu stingrāk jādefinē šīs prasības, vai arī nacionālā līmenī jānosaka kaut kādas vadlīnijas. (..) Mēs noteikti esam gatavi par to diskutēt.”
Tam, ka Latvijā ar maldinošiem produktu iepakojumiem nebūtu problēmu, gan nepiekrīt kontrolējošās iestādes – Pārtikas un veterinārā dienesta - Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova. Viņa atzīst –
Eiropas likumdošana ir vispārīga, tādēļ ar šo problēmu ir grūti cīnīties: „Dažādas institūcijas to dažādi interpretē.
Tādēļ, ja mēs tam pieiesim ļoti stingri, var sanākt, ka mēs kā valsts institūcija, tiesājoties ar kādu neapmierinātu uzņēmēju, varam zaudēt valsts naudu. (..) Līdz ar to mēs tāda veida uzņēmējiem dodam [iespēju] labot situāciju – pārmarķēt, sagatavot jaunas etiķetes, un tādā veidā pakāpeniski ceram, ka tā situācija uzlabosies.”
Marčenkova secina, ka efektīvākai maldinošo iepakojumu kontrolei palīdzētu precīzākas Eiropas Komisijas vadlīnijas, tomēr bažījas, ka plaši interpretējamo jautājumu pašlaik ir vairāk, nekā Eiropas Komisija spēj tiem sagatavot skaidrojumus.
